Automašīnas lukturu gaisma no tumsas izgaismo ceļa kreisajā pusē stāvošo automašīnu rindu. Labā ceļa puse apzīmogota ar ceļa zīmēm “apstāties aizliegts”. Tas liecina, ceļa mērķis Pakruojas muiža (lietuviski Pakruojo Dvaras) ir pavisam tuvu. Tur jau tā ir! Redzami vairāki zemu ēku jumti, kuriem pāri spīd krāsainas gaismas. Tumsā var saskatīt, ka lauks no ceļa kreisajā pusē apjozts ar koši dzeltenu lentu, aiz kuras sarindojušās automašīnas. Piebremzēju pie policistiem un pavaicāju, vai uz lauka vēl ir kāda brīva vieta. Jauna policiste pasmaida, parausta plecus un atbild: Nezinu.
Bez grūtībām atrodu brīvu vietu lauka tālākajā galā. Auto novietots, vēl pašam pienācīgi jāsagatavojas. Jāuzvelk vēl kādu siltu drēbju kārtu, jo pēc auto salona pelēkā tumsa nemaz tik silta neliekas. Jakas kabatā tiek ielikta mobilā telefona rezerves baterija – Power Bank. Paredzu, ka tumšā ātrāk un ērtāk būtu fotografēt ar mobilo telefonu nekā foto kameru.
Pa nedaudz apledojušo zāli un bruģi aizslidinos līdz durvīm, pie kurām rakstīts “Kasa”. Parādu internetā iepriekš pirktās un izdrukātās biļetes kādam vīrietim dzeltenā vestē. Viņš kaut ko man stāsta lietuviski un ar roku rāda uz blakus ēkas galu. Saprotu, ka ar šādām biļetēm jāizmanto cita ieeja un dodos norādītajā virzienā.
Puskrēslā atrodu otru ieeju – koka žogā šauri vārtiņi. Pie tiem stāv cits vīrietis citā dzeltenā vestē un ar mobilo telefonu (vismaz tumsā tā izskatījās) skanēja svītrkodus uzrādītajās biļetēs. Mirkli padarbojies ar manu biļeti, viņš ar roku pamāj, ka drīkstu iet tālāk.
Ieejot Pakruojas muižas teritorijā drusku mulsināja tas, ka galveno ieeju rotā skaista krāsaina arka un virs galvām izlikti desmitiem izkrāsotu un izgaismotu lukturu, gluži kā otrādi apgriezti saulessargi. Bet galvenā ieeja slēgta un iešana notiek caur “sētas pusi”.
Pirmā gaismas figūru kompozīcija – četrjūgs ar man nezināmu galveno varoni kaujas ratos un karavīru figūrām abās pusēs. Tālāk gar zālāja malu garš drakons. Kaut kur lasīju, ka tā garums vismaz 30 metri. Drakons pa brīdim pagroza galvu, kas izraisa klāt esošo bērnu sajūsmu.
Blakus gājēju celiņam izvietotas nojumes (teltis) ar suvenīriem pārdošanai. Dažās nojumēs smalki (detalizēti) zīmējumi, apgleznotas figūriņas. Bet vienā nojumē suvenīri no stikla. Daudz mazu, apgleznotu stikla pudelīšu. Likās – kas nu tur liels! Bet tad viens no vīriešiem (pēc skata ķīnietis) paņēma tievu otiņu vienā rokā, otrā – mazu stikla pudelīti un sāka to apgleznot … no iekšpuses. Tas jau ir kaut kas!
Muižas centrālā laukuma vidū uz paaugstinājuma notiek izrāde lietuviešu valodā. Tādēļ arī īpaši nesaista manu uzmanību. Tiek vien netālu novietotā Pelnrušķītes kariete – ķirbis, kas gaida pusnakti. Bet līdz tai vēl kādas stundas piecas.
Ejot tālāk acis priecē dažādas krāšņas un košas kompozīcijas, kurās ir daudz ziedu visvisādās krāsās. Iepretim pils galvenajai ieejai uz paaugstinājuma liela kariete, kura daudzu putnu ielenkumā gatava kaut kur traukties, varbūt pat lidot. Un apkārt atkal ziedi, ziedi, ziedi.
Dīķa malā pie paša ūdens interesanta kompozīcija no Arktikas – ledus gabali ar pingvīniem. Ar pingvīniem kontrastē netālu uz saliņas esošais varžu kamerkoris dzelteni zaļās krāsās. Žēl, ka saliņa patālu no krasta, ar telefonu nekādas lāga bildes nesanāk, bet kora mūzika (kurkstēšana) ir iespaidīga. Turpat netālu izvietojusies pelikānu saime, kurus nemaz nesatrauc gandrīz blakus esošais, ar sarkanīgiem paklājiem apsegto, ziloņu pāris.
Vēl tālāk no tumša meža skan jauka melodija, kuru spēlē interesants muzikantu ansamblis. Neesmu kukaiņu pazinējs, bet muzikanti līdzinās skudrām ar spārniem. Blakus muzikantu ansamblim – staltu briežu saime. Aiz tiem pa zemi un kokos draiskojas pandu ģimene. Takas pretējā pusē – koši putnubūri. Tikai viens košs dzeltens papagailis pamucis un atrodas brīvē, ārpus būriem.
Nav aizmirsti arī Ziemassvētki. Kur nu bez Ziemassvētku vecīša, dāvanām un briežiem. Blakus nojume – telts, kurā sēž dzīvs Ziemassvētku vecītis un viņam blakus stāv … nezinu, kā sauc vecīša “asistenti” lietuviski, ne jau Sņeguročka. Aiz nojumes uzkalnā divi “brīnumputni” – koši pāvi ziedu ielenkumā.
Turpinot iet, nonāku “saimnieciskajā pagalmā”. Vasarā te atrodas ekspozīcija kā muižā mazgā veļu un gatavo ēst. Tagad – vējš degunā iegrūž kārdinošas ēdamo un dzeramo smaržas. Un tepat jau klāt muižas vārti …
Ar to arī mans ceļojums Ķīniešu Lielo laternu (kā citādi to varētu saukt – gaismas figūru) pasaulē beidzies. Vai ievērojāt, ka to aprakstīju ar vārdiem – daudzkrāsains, košs, ar un starp ziediem? Tāds tas arī ir.
Domāju, ka Ķīnas Lielo laternu šovs Pakruojas muižā ir laba vieta uz kurieni vest bērnus. Tādā vecumā, kuri ir lasījuši pasakas un vēl tām tic.
Ķīnas Lielās laternas Pakruojas muižā skatāmas katru nedēļas nogali līdz pat 2019.gada 6.janvārim
- Fotografēts ar mobilā telefona Huawei P10 fotokameru
…
Visits: 77
