Šogad 23.februāris pagāja ar salīdzinoši mierīgām diskusijām un emocijām par to, vai atzīmējama “vīriešu diena”, vai nē. Tomēr vienā interneta vietnē lasītais man gan “uzsita asinis”.
Druvis bija publicējis kārtējo stāstiņu par saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem tālu ziemeļos obligātā militārā dienesta laikā Padomju Armijā. Šis stāsts bija tikpat interesants ar raitu valodu, kā visi citi iepriekšējie. Tomēr kāds kungs “iebāza pirkstu acī”, ka viens vārdu salikums esot uzrakstīts latviski nepareizi un uzreiz norādīja, kā jābūt rakstītam pareizā latviešu valodā. Labi, varētu pieņemt.
Taču tas nebija viss. Nākošajā savā komentārā kungs stāstīja, kā viņam pašam “gājis” īslaicīgajos kursos pēc augstskolas kara katedras daudziem labi zināmajā vietā Kloogā, Igaunijā. Un viņa paša stāstījumā bija tādi krievu vārdi, kuru pats nespēja pareizi paskaidrot latviešu valodā. Citus māca, bet pats?
Kunga turpmāk rakstītais vispār likās dīvains – slavinājums par to, ka to dažu mēnešu laikā viņi iemācījušies virsnieka (padomju virsnieka – mana piebilde) cienīgu stāju un uzvedību, par ko saņēmuši augstāko komandieru atzinību. Bet virsnieku ar tādu stāju un uzvedību Latvijas armijā nav.
Uz pēdējo apgalvojumu par Latvijas armijas virsnieku stāju varētu palūkoties divēji – Latvijas armijā patiesi nav virsnieku ar Padomju Armijas virsnieku stāju un uzvedību. Bet, tā kā es un Druvis esam bijušie Latvijas armijas virsnieki, tad tāds apgalvojums tomēr ir aizvainojošs.
Tad nu man uzreiz prātā ienāca daudz dzirdētā reklāma par NERVOSTRONG, lai nomierinātos un citādi domājošo cilvēku viedokli uzņemtu “vēsāk”.
Visits: 42
