Sveice-shautuve-kalnos
Pieredzes apmaiņa Šveicē

Palielinoties Kājnieku mācību centra “apgriezieniem” palielinājās arī apstrādājamās informācijas un papīru daudzums. Bija vajadzīga Mācību daļas lietvede. Nolēmām meklēt vietējo, civilpersonu ar vajadzīgām prasmēm. Nezinājām, ko par to teiks vadība Rīgā, tādēļ neuzdrošinājāmies publicēt sludinājumu ar darba piedāvājumu militārā institūcijā. Izpētījām citus darba piedāvājumus un vienojāmies ar kādu uzņēmumu Cēsīs par to, ka uzņēmums mums nodos to kandidātu pieteikumus, kuri netiks pieņemti darbā. No saņemtajiem pieteikumiem izvēlējāmies četras kandidātes, kuras uzaicinājām un klātienes interviju. Darba līgumu noslēdzām ar Ingunu Vaksu. Esmu pārliecināts, ka nekļūdījāmies, jo vairākus gadus vēlāk viņa bija viena no diviem Latvijas instruktoriem, kuri pacēla Latvijas karogu pie NATO galvenās mītnes Briselē. Starp citu, arī otrs instruktors, kas svarīgajā dienā pacēla Latvijas karogu, Dzintars Krūmiņš, vairākus gadus bija instruktors Zemessardzes Kājnieku mācību centrā. No darba Valsts policijā uz mācību centru pārnāca Ieva Karlsberga. Neilgu laiku strādāja par lietvedi, bet vēlāk sevi lieliski parādīja kā izdomas un entuziasmu pārpilnu instruktoru mācību nodarbību sagatavošanā un vadīšanā.




Bija vajadzīgi arī jauni instruktori. Ņemot vērā darba specifiku dažādās diennakts stundās – vēlami vietējie, kuriem nevajag nodrošināt naktsmājas un vieglāk savienot dienestu Kājnieku mācību centrā ar savu privāto dzīves daļu. Šoreiz gan publicējām sludinājumu par darba piedāvājumu. Vienojāmies par atlases kritērijiem – vismaz vidējā izglītība un dienests armijā, lai būt priekštats par militāro vidi. Svarīga prasme novērtēt situāciju, pieņemt lēmumus un prasme komunicēt ar citiem. Darbā nepieciešamās zināšanas un prasmes mēs iemācītu.

Pieteicās vairāki desmiti dažādu vecumu kandidāti. Uzaicinājām visus reizē. Iesākumā pastāstījām par Kājnieku mācību centru un parādījām videofilmu, kurā bija uzfilmēta pirmo instruktoru apmācība Lielbritānijas instruktoru vadībā. Dziļie sniegi, lielais aukstums, tad pavasara šķīdonis un upes forsēšana martā starp peldošiem ledus gabaliem. Pēc video noskatīšanās – kādu 15 minūšu gara pīppauze. Ar nolūku, lai klusām un nemanīti var aiziet tie, kuri ir sapratuši, ka šis darba piedāvājums nav priekš viņiem. Tas “nostrādāja” – daudzi aizgāja. Palikušie turpināja kārtot dažādus testus un pārbaudes vingrinājumus.

Izvēlējamies vairākus kandidātus, kuri tika “iesaukti” nākošajās mācību grupās, lai apgūtu darbam nepieciešamās pamata iemaņas. Ar tiem, kuri to izturēja un atbilda arī mūsu prasībām, slēdzām darba līgumus. Tā Kājnieku mācību centra instruktoru pulkā nonāca Raitis Žaka, Jānis Merga, Jānis Liepkalns un Dzintars Puķīte.

Iepriekšējais raksts: Zemessardzes Kājnieku mācību centrs. Sākums

 

Visits: 49

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail