Aiz kalniņa dūmi kūp

Kūlas ugunsgrēku laiks ir klāt 

1.attēls
1.attēls

Katru pavasari Latvijai jāpārdzīvo trakais kūlas ugunsgrēku laiks, kad melnu pelnu laukos pārvēršas tūkstošiem hektāru zemes. Pavasaris vēl nav tas laiks, kad sausā zāle aizdegas tikai no zemē nomesta cigaretes gala vai saulē sakarsētās stikla lauskas, kā tas varētu notikt karstā vasaras dienā.

Pavasaris ir laiks, kad sākas sakopšanas darbi un no visa liekā atbrīvojas sadedzinot. Reizēm šie ugunskuri paliek nepieskatīti un tad liesmas iesprūk sausajā zālē, pa kuru vēja nestas jau paliek nekontrolējamas bez ugunsdzēsēju palīdzības.

Ir arī tādi saimnieki, kuri dažādu iemeslu dēļ iepriekšējos gadus savos īpašumos zāli nav pļāvuši, bet pavasarī nolēmuši visu sakopt vienā paņēmienā – ar uguns palīdzību.  Kā gan citādi lai izskaidro to, ka apsekojot izdegušās platības, vietām uguns tik apzinīgi ievērojusi īpašuma robežas, kaut arī sausās zāles garums abpus robežas sasniedz gandrīz metru. (skatīt 1. attēlā).

2.attēls
2.attēls

Netrūkst arī tādu gadījumu, kad uguni sausajai zālei pieliek vienkārši “tāpat” – “nagi niez” vai arī vēlas redzēt no malas, kā tas viss deg, kā rosās uztrauktie īpašnieki un ugunsdzēsēji. Par laimi jāsaka, ka reizēm šādus dedzinātājus pamana arī apkārtējie iedzīvotāji pat tādās vietās, kur to vismazāk varētu gaidīt. Tādās reizēs dedzinātājiem no soda neizbēgt. Liela soda.

Žēl tikai to, ka par laukus kopjot ar “kontrolēto” uguni (kas arī nav ļauts), liesmas iziet no kontroles un nonāk citu īpašumos, kur turpina savus posta darbus, bet jau citā mērogā. Piemēram, iznīcinot jauno kociņu stādījumus. (skatīt 2.attēlu).

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...