Kā jau ierasts katru ziemu, arī šogad Jelgavā notika ledus skulptūru festivāls. Sestdienas vidus. Uz Pasta salu gan pa gājēju tiltu, gan arī no auto stāvvietas plūst cilvēki. Pa vienam, mazi pulciņi un veselām ģimenēm ar bērniem. Bērni gan savām kājām, gan vēl ratiņos.
Pirms ieejas pie ledus figūrām aizvējā pie kioska mīņājoties cenšas sasildīties vairākas pašvaldības policistes. Acīm redzot, šis vairāku dienu pasākums ar apmeklētāju straumēm liek mobilizēt visus pieejamos cilvēkresursus. Arī no kabinetiem, jo siltie formas tērpi un vestes jaunas, kā tikko no plaukta.
Skatītāji pārvietojas no vienas nojumes pie nākošās, zem kurām uz paaugstinājumiem izstādīti meistaru gatavotie ledusdarbi. Dažu no tiem varu atpazīt pēc redzētā, bet par citiem jāsaka, ka neesmu spējīgs izsekto mākslinieka domu gaitām – tas, ko redzu, nemaz neliekas līdzīgs tam, kas rakstīts darba nosaukumā.
Pie ledusdarbiem jāpiestāj vismaz uz kādām 10 sekundēm vai pat ilgāk, lai varētu redzēt, kā mainās darba nokrāsas un iekšējā struktūra atkarībā no mākslīgā apgaismojuma nokrāsas un stipruma. Tāpat arī lielajās nojumēs. Tas pats darbs, kurš apskatīts tuvumā, no nojumes pretējās puses liekas pavisam savādāks.
Man palaimējās, jo paspēju to apmeklēt pirms sāka snigt slapjš sniegs. Bet tas neatturēja uz Pasta salu doties jauniem un jauniem skatītājiem.
Ieskats ledus skulptūru festivālā caur manas videokameras lodziņu.
Visits: 27
