Heikiles labākais uzbrukums

Rīgas Dinamo vakar izmocīja uzvaru pār “Ak Bars” hokeja komandu ar rezultātu 3:2. Skatījos spēles tiešraidi Viasat Sport Baltic kanālā. Godīgi sakot, skatījos tikai aiz inerces, tādēļ, ka spēlēja Dinamo Rīga. Bet citādi – no skatītāja viedokļa, spēle bija garlaicīga, samocīta.

Viena lieta, protams, ir pozitīvs rezultāts. Tāds arī vakar bija. Bet Dinamo komandas spēlētāji likās kā sabremzēti tad, kad vajadzētu pielikt soli un būt pirmajiem pie ripas. Un piespēles !!! Vai nu pārāk vājas, ka ripa nemaz neaizslīd līdz adresātam un pretinieks to jau pārķēris. Vai arī ripa tiek padota tur, kur savējam partnerim … vajadzētu būt, bet viņa tur jau kādu brīdi kā nav vairs. Piespēles neskatoties. Tas jau paliek par dažu spēlētāju (Indrašis & Co) “niķi” – aklās piespēles.

Tāpat kaut kur pazudis spēles azarts, uguntiņa, cīņasspars, ko grib redzēt skatītāji gan sporta arēnās, gan mājās dīvānos pie lielā TV un dodot gudrus komentārus un padomus.

Kuri tad ir šogad Dinamo Rīga “vilcēji”? Pirmajā vietā noteikti lieku Timu Sestito. Gan vārtus prot iemest, gan cīnīties ar pretiniekiem bez īpaša respekta, ja vajag – arī cimdus nomest. Nākošais? Kaspars Saulietis. Tas tik ir spēlētājs, kuru es drīzāk sauktu par cīnītāju katrā sekundē, kuru viņš pavada uz laukuma. Piekritīšu tiem, kuri teiks, ka Saulietim nav laba spēles tehnika, bieži tiek noraidīts. Bet Saulietis ir viens no tiem retajiem, kurš “kā ute” ar visu ripu līdīs tur, kur pretinieks vismazāk grib redzēt un kur vissāpīgāk sit – uz vārtiem. Kurš vēl otrs tāds ir komandā? Liekas, ka tāds drīz varētu būt Kulda. Patīk aizvien vairāk, lai arī ne viss viņam izdodas. Prot pārtvert ripu, noturēt, tikt ar to tuvāk vārtiem un dalīt piespēles.

Kā ar citiem statistikas līderiem? Dārziņš. Tehnisks spēlētājs, ar ātrām rokām, ja … neviens īpaši netraucē.  Dēļ labāka momenta vai uzvaras uz “ecēšām nelēks”.  Ieskries zonā, pagaidīs un skatīsies, kam atdot piespēli. Liekas, ka tik pāris spēļu iepriekš Dārziņš “nopelnīja” savu pirmo vairākumu komandai. Tātad – viņu var tīri labi apturēt un neitralizēt arī noteikumu robežās.

Miķelis? Ir ātrums, ir ātras rokas, bet arī zaudējis vēlmi līst uz vārtiem. Ātri rīkojas ar nūju un kājām. Ja pretinieks neatļauti nenogāž no kājām – vispirms pats meklēs vārtos nenosegtu stūri. Neatradīs tādu – tad piespēle.

Un vēl par Heikiles labāko uzbrukumu šosezon. Varbūt patiesi tas bija labākais uzbrukums, ja no diviem metieniem periodā iemet vienus vārtus. Kā arī – vai vērts uztraukties un “plēst matus”, ja vairākumā spēlējot jau sen kā nekas prātīgs nesanāk, jo, rau – Pavlovs taču iedabūja to ripu “Ak Bars” vārtos. Kā? To varbūt zina tikai pats Vitālijs.

Interesanti, ko tagad lems Dinamo Rīga īpašnieki un vadība. Pirms šīs izbraukuma tūres tika neoficiāli “nopludināta” informācija par to, ka tuvākajās dienās izšķiras Dinamo galvenā trenera liktenis. Bet ko tagad? Divās spēlēs divas uzvaras. Izmocītas, tomēr uzvaras. Gaidīsim jaunumus no Dinamo offisa.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...