Kā nenonākt naudas parādos

Bags with moneyNaudas pelnīšana un tās prasmīga tērēšana ir veca un daudzkārt „apspēlēta”, bet joprojām aktuāla tēma, jo – grozies kā gribi, izdevumi bieži ir lielāki par ienākumiem un parāds ir klāt.

Visas prasmīgās dzīvošanas pamatā ir stingra disciplīna naudas lietās, jo tikai katrs pats ir atbildīgs par savu finansiālo stāvokli.

Viss, ko jūs savā dzīvē darāt, prasa noteiktus naudas izdevumus. Nosacīti tos var sadalīt divās daļās: vajadzības un vēlmes.

Vajadzības ir lietas (un izdevumi), kas nepieciešamas pamata eksistencei: pārtika, apģērbs, maksā par dzīvokli, elektrību, apkuri, transportu un tml.

Vēlmes ir lietas, kuras vēlamies lai dzīvotu vēl komfortablāk, labāk atpūstos, iekarotu noteiktu vietu sabiedrībā vai draugu lokā – tas, ko vēlamies dzīvē papildus savām pamata vajadzībām.

Atgriežoties pie pašdisciplīnas naudas lietās, ieteicams ievērot šādus trīs principus (noteikumus):

  1. Ja nav ienākumu vai arī tie ir mazi – naudu tērēt tikai pamata vajadzībām;
  2. Ja ir ienākumi, vispirms naudu tērēt pamata vajadzībām, tad nedaudz atlikt neplānotiem gadījumiem un tikai pēc tam domāt par savu vēlmju piepildīšanu
  3. Stingri ievērot 1. un 2.punktu.

Cik bieži nav dzirdēts cilvēkus sakām, ka nesaprot, kur „aiziet” nauda. Tādos gadījumos viens ieteikums: pierakstīt izdevumus noteiktā periodā un tad pēc laika izbrīnā konstatēsiet, ka daļa naudas iztērēta lietām un vēlmēm, bez kurām visai labi varētu iztikt.

Katrs no mums zina, cik daudz naudas mēnesī vajag pamata vajadzībām, jo parasti šī summa ir visai stabila. Tāpēc savus naudas resursus vajag sadalīt divās daļās: nemainīgā summa  – pamata vajadzībām un nedaudz neparedzētiem gadījumiem, bet atlikusī summa paliek – savām vēlmēm: jauna elektronika, izklaides, moderni apavi un tml.

Jebkurā gadījumā kopējiem izdevumiem mēnesī jāpaliek mazākiem par kopējiem ienākumiem. Citādi pieaugs „iztrūkums” kredītkartēs, pieaugs maksājumu procenti un, lai tos dzēstu, nākotnē nāksies atteikties lietām (vēlmēm) pie kurām jau tik ļoti pierasts.

Cilvēks pēc savas dabas ir sociāla būtne, bet jebkura veida sociālās aktivitātes prasa izdevumus. Un vai tad katru reizi skaitīs santīmus pērkot kādus gardumus savām vēlmēm vai ejot ciemoties. Ja sociālās aktivitātes ir tik liela dzīves daļa, no kurām grūti atteikties vai sevi ierobežot, varbūt jāpārskata pamata vajadzību izdevumi – kaut ko var iegūt lētāk, rīkoties ekonomiskāk?

Un joprojām atcerieties par naudas „atlikšanu” neplānotiem gadījumiem. Piemēram, sabojājas automašīna vai ledusskapis? Kur ņemsiet vajadzīgo summu, vai kaut daļu no tās? Loģiski, ka no izklaidēm paredzētās naudas. Bet ja arī tā jau beigusies?

Vēl viens novērojums. „Skaidra” nauda. Tai piemīt īpašība ļoti ātri „tērēties” dažādiem sīkumiem, kuriem mierīgi paietu garām, ja kabatās nebūtu skaidrās naudas.

Iepriekš minēto principu ievērošana nemaz cilvēku nepadara par skopuli, bet tikai mazina iespēju iekļūt parādos, kas noved pie vēl lielākiem izdevumiem, kuri dažiem var kļūt „nepavelkami”.

Paškontrole naudas lietās un izdevumu sabalansēšana ar ienākumiem – veids kā dzīvot bez stresa.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...