Sācies ikgadējais hokeja pavasaris, kas atsevišķās dienās nosaka visai stingru “lietu kārtību”. Tomēr vienā no “hokeja” dienām nolēmu – vakarā iešu uz pludmali palūkoties uz saulrietu. Šogad pirmo. Pie viena arī filmēt un fotografēt.
Tā kā abas pieminētās nodarbes neprasa aktīvu kustēšanos, tad saģērbos tā siltāk. Un pareizi darīju, jo, lai arī vējš no ūdens puses bija pavisam lēns, pamazām arī tāds “paņem cauri”.
Pagāju attālāk no citiem, apsēdos uz soliņa un vēroju gan saulrietu, gan arī garām ejošos cilvēkus. Daži no viņiem izskatījās diezgan nosaluši, kas pamanāmi mazināja viņu interesi par pašu saulrietu.
Tieša arī pats saulriets tajā vakarā ar neko krāšņu neizcēlās. Ja nu vienīgi ar daudzkrāsainiem “hallo” stabiņiem abās saules pusēs. Kā apstiprinājumu mazpatīkamai nākošās dienas laika prognozei.
Savukārt pati saule ātri “nosēdās” aiz tumšas un blīvas mākoņu joslas pamalē. Vienkārši un bez “specefektiem”.
Kas man cits atlika – sapakoju savu lidojošo foto – video saimniecību atpakaļ somā un devos mājup. Ne jau tas bija pēdējais saulriets šajā vasarā. Arī pašas vasaras vēl joprojām nav. Saka, ka kādu brīdi vēl nākšoties to pagaidīt. Toties no šī vakara ir dažas fotogrāfijas. No gaisa, raugoties ar drona acīm.
…
Views: 408
