Sestdien kaut kur internetā man gar acīm nozibēja ziņa, ka Spilves lidostas ēkā līdz svētdienai notiek kaut kāda izstāde. Re, nopriecājos, būs alternatīvs notikums iepriekš paredzētajam brīvdabas koncerta apmeklējumam pie Daugavas. Protams, arī koncerts laba lieta, tomēr laika prognoze ap to laiku nesolīja neko labu. Savukārt izstāde zem jumta.
Var likties dīvaini, bet es pat necentos meklēt kādu papildus informāciju par izstādi, jo … man bija tikai viena liela vēlme – iekļūt Spilves lidostas ēkā. Iepriekš biju redzējis dažas ēkas iekšpuses fotogrāfijas, tomēr skatīt pašam ar savām acīm – tas jau ir pavisam kas cits. Un tādas vēsturiskas vietas un lietas mani vienmēr pievelk.
Pienāca svētdiena un devos ceļā. Laika prognoze nelika vilties – lija. Brīžiem nedaudz, brīžiem visai stipri. Sevi mierināju ar to, ka viss notiks zem jumta un, ja arī nekas nenotiks un durvis izrādīsies slēgtas – būšu bijis nelielā izbraucienā.
Tuvojoties Spilves lidostas ēkai un meklējot brīvu stāvvietu iespējami tuvāk ieejas durvīm (jo atkal pilināja lietus), pamanīju – durvis nav slēgts un cilvēki pa tām staigā. Tātad – ēkā iekļūšu pavisam noteikti. Tā arī bija – daži euro ieejas biļete un mans sapnis piepildās.
Lai arī izstāde saucās “Rīgas spārni”, tomēr ar aviāciju tai nebija nekā kopīga. Tikai atrašanās vieta lidostas ēkā. Izstādē varēju aplūkot dažādu veidu mākslas darbus – gleznas, fotogrāfijas un vēl ko citu, kam es pat nezinu nosaukumus. Jo neesmu “mākslas cilvēks”.
Man ļoti patika lelles. Gan tādas savā ziņā stilizētas, kādas esam pieraduši skatīt lelles, gan arī tādas … kā patiesi izcilus mākslas darbus. Tās darinātas tik rūpīgi, detalizētas līdz sīkākajam matam uz lelles galvas, līdz apģērba detaļām. Un izteiksmīgās sejas. Tā vien likās, ka uz mani lūkojas patiesi dzīvs cilvēks.
Savukārt par pašu ēku un tās iekšpusi. Iespaidīgs griestu rotājums un tādas pašas lielas lustras. No padomju laikiem palicis liels sienas gleznojums. Lielākas un mazākas kolonas līdz griestiem un margām gar kāpnēm un otrā stāva laukumiem. Var jau teikt, ka nekas īpašs, tomēr ar visiem “oriģināliem” izdrupumiem kāpnēs un sienās no pagājušā gadsimta. Mēs taču ejam uz muzejiem lūkoties vēl vecākus (senākus) priekšmetus un drupas?
Nedaudz no Spilves lidostas vēstures. 1917.gadā Pirmā pasaules kara laikā vietējās pļavās ierīkoja pirmo lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās joslu. Vēlāk šī vieta kļuva par bāzi militārai un civilai aviācijai. Visaktīvāk, neatkarīgi no tā brīža varas, lidlauks darbojies no pagājušā gadsimta trīsdesmitiem līdz sešdesmitiem gadiem.
Patreiz redzamā Spilves lidostas ēka celta 1954.gadā, saliekot kopā padomju modernismu ar klasicisma elementiem (par stiliem atradu internetā, jo pats no tā daudz nesaprotu).
1970.gadā pie Mārupes uzbūvēja jaunu lidostu “Rīga”. Spilves lidlaukā “palika” privātā, sporta un mācību aviācija. Lidlauka teritorijā reizēm notiek arī dažādi publiski pasākumi.
…
