fotoradarsPēdējās dienās sniegtie Datu valsts inspekcijas paziņojumi (DVI), ka obligāti jāreģistrē privātajās automašīnās uzstādītie videoreģistratori, manuprāt, ir pretrunā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (FPDAL) un pašas DVI izdotajām rekomendācijām par videonovērošanas sistēmu izveidi. Tūlīt paskaidrošu savu viedokli.

FPDAL likuma 3.panta trešajā daļā teiks, ka “Šis likums (FPDAL) neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpaus­ti trešajām personām”.

Tātad, ja savā automašīnā uzstādu reģistratoru, kurā cikliski saglabātos datus nenododu trešajām personām (nepublicēju internetā), bet izmantoju savām personiskām vajadzībām, piemēram, kā pierādījumu ceļu satiksmes negadījumā, tad šī likuma norma ir ievērota. Ja es vai kāds cits autovadītājs zinātu, kur un kad iekulsies nepatikšanās uz ceļa, tad video reģistratoru ieslēgtu tikai īsi pirms negadījuma, vai ne? Tā kā to paredzēt nav iespējams, ieraksts notiek cikliski. Un tikai manām personīgām vajadzībām.

DVI izdotajās rekomendācijās “Datu apstrāde videonovērošanas jomā” ir teikts, ka “Šī rekomendācija nesniegs vadlīnijas kā veikt videonovērošanu, ja to veic fiziskās personas personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām, jo FPDAL prasības (FPDAL 3.panta trešā daļa) neattiecas uz šo jomu.” Tātad vēl viens apstiprinājums tam, ka FPDAL visas prasības nav attiecināmas pilnībā uz visiem gadījumiem.

Turpinot citēt tālāk pieminētās DVI izdotās rekomendācijas, ka “FPDAL prasības neattiecas arī uz videonovērošanu un video attēliem, kas ir iegūti privātiem izklaides mērķiem ar mobilo tālruni, kādu portatīvo video vai foto kameru u.c.”  Manuprāt auto videoreģistrators ir portatīvā (pārvietojamā) video ierīce. Vai ne tā? Ja reiz atļauts visu filmēt ar mobilo tālruni un fotokameru, kuriem arī ir apjomīga atmiņa ierakstu uzglabāšanai, ar ko savādāks video reģistrators?

DVI savu paziņojumu pamato ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu lietā C-212/13, kurā norādīts, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām.

Piekrītu, jo šajā tiesas spriedumā pieminēta situācija, kad novērošana privātām vajadzībām ir veikta ar stacionāri uzstādīto video kameru, turpretī DVI savās rekomendācijās saka, ka atļauts filmēt ar portatīvo video ierīci.

Varbūt DVI vajadzētu vispirms pašai tik skaidrībā ar pretrunām likumā un savās rekomendācijās. Iespējams arī, ka pašreizējie DVI darbinieki nemaz nezina par DVI izdoto šādu rekomendāciju (FPDAL skaidrojumu) esamību?

Intereses pēc palūkojos internetā, ko par to saka visu autovadītāju aizstāvis Džeriņa kungs. Tas materiāls gan ir publicēts nedaudz iepriekš, bet arī viņš nesaskata likuma normu pārkāpumu izmantojot videoreģistratoru: Edgars Džeriņš: Vai videoreģistrators ir likumīgs pierādīšanas līdzeklis?

Visits: 72

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail