Laiku pa laikam mani urda interese pašam “uz vietas” ar savām acīm redzēt kādu konkrētu objektu, vietu. Arī tad, ja tas nav populārs tūrisma ceļojumu galamērķis. Vienkārši redzēt un viss.
Tā arī bija šoreiz. Vēlējos redzēt vietu, kur Lielupe daļu sava ūdens atdod Babītes ezeram. Vietā, kur Ventspils šoseja šķērso Lielupi, jānogriežas no šosejas un gar Lielupes kreiso krastu jābrauc līdz galam. Cauri nelielam ciemam ar cerīgu nosaukumu “Pavasari” un tad asfaltētais ceļš vienkārši beigsies. Ar “cilpu” tā galā.
Tālāk kājiņām pa zemes valni gar Lielupes krastu. Ejot var vērot upi vienā pusē, kā arī līdzeno klajumu starp upi un mežu. Klajumā savstarpēji mijas krūmāju rindas, grāvji un atsevišķas zālāju pļavas. Līdz klāt Gāte.
Gāte – starpteka, neliela dabīga upe vai mākslīgi veidots kanāls, kas savieno divas ūdenstilpnes. Šajā gadījumā Gāte ir Lielupes atzars uz Babītes ezeru. Starp citu, Babītes ezers ir septītais lielākais Latvijas ezers. Lielās Gātes garums ir apmēram 1,5 km. Dziļums vidēji 5 m.
Lai pasargātu savas zemes no Lielupes palu un ezera ūdeņiem vai arī ar laivām varētu nokļūt Babītes ezerā vai Lielupē, Gātei tuvējo saimniecību iedzīvotāji izrakuši daudzus mazākus kanālus, kas atgādina veselu sistēmu.
Līdz 19.gadsimta sākumam Gāte bija vienīgais ezera savienojums ar Lielupi. Tad 1816. – 1817.gadā pie Spuņņciema izraka nelielu kanālu, lai regulētu ezera ūdens līmeni pavasara palu laikā. Ūdens straume šo nelielo kanālu pārvērta par upi – Spuņņupi.
1988.gadā izraka Varkaļa kanālu ezera “tālākajā” galā, bet Spuņņupi aizbēra. Pateicoties Varkaļa kanālam izveidojās ūdens plūsma un apmaiņa visā Babītes ezerā.
Sākumā teicu par vēlmi klātienē redzēt dažādas interesantas, bieži vien tādas attālinātas, vietas. Vienā no tādām intriģējošām vietām pirms kāda laika bija Ventes rags Lietuvā. Pašos Lietuvas dienvidrietumos pie Kuršu jomas. Par to, ko tur redzēju, varat lasīt šeit: Ventes rags Lietuvā.
…
