Ir dažas lietas un vietas, kuras interesanti apskatīt ikvienā apdzīvotā vietā – tās ir muižas un baznīcas. Protams, ir arī izņēmumi, bet pārsvarā tās tiek labi koptas un uzturētas. Tādēļ arī šoreiz, braucot pat ielu Jurbarkas pilsētā Lietuvā, ieraugot staltu baznīcu, meklēju vietu kur piestāt.
Lielas izvēles nebija – krustojuma tuvumā grubuļaina asfalta laukums ar stipri padilušām baltām līnijām. Turpat blakus autoosta. Laukuma vienā pusē neliels pārtikas veikals, bet pretējā pusē gaiša daudzstāvu ēka – skola. Tai blakus, pie paša auto stāvlaukuma, dzeltenīga, moderna celtne. Izrādās – šīs skolas sporta halle.
Nolēmu “izmest līkumiņu” pa tuvējām ielām parka virzienā. Uz tuvākās interesanta, zema, dekoratīvi izgrieztiem dēlīšiem apšūta koka ēka. Tai blakus ceļš uz ieeju parkā. Katrā ceļa pusē vareni, sarkanu ķieģeļu, apaļi mūra stabi.
Ejot uz parku redzama skolas “sētas puse”. Viena palīgēku siena interesanti apgleznota – ar lielām bitēm. Varbūt domāta zinību vākšana? Turpat blakus liela kaudze skolas galdu un krēslu. Tātad iekšā notiek manāmas pārmaiņas, nav jau pārāk tālu līdz jaunajam mācību gadam.
Parka malā pāri gājēju ceļam augsta, gaiša arka. Centrā skaistas ziedu dobes, apstādījumi. Sānos zemas, arī gaišas ēkas. Pie vienas no tām uzstādīta auduma nojume, kuras ēnā daži muzikanti atskaņo patīkamas melodijas. Dzied lietuviešu valodā, nesaprotu par ko. Neliels klausītāju pulciņš izvietojies uz krēsliem lielo koku ēnā, jo karstā saule rāda uz ko tā ir spējīga. Netālu uz statīva uzstādīts fotoaparāts un kāda sieviete intervē vienu no mūziķiem.
Dārza pretējā pusē vēl viena augsta arka. Aiz tās nogāze uz upes pusi. Nogāzē solu rindas ar mazu laukumu lejas daļā. Cauri nelielai pļaviņai līkumo upīte, vairāki gājēju celiņi, pa kuriem nesteidzīgi pārvietojas gājēji un pa kādam velobraucējam. Patīkams miers, kuru vēl pastiprina pāri pļaviņai skrienošā spirgta vēja pūsma. Nez no kurienes te rodas spirgtums, ja pienākusi karsta vasaras dienas pēcpusdiena?
No Jurbarkas vēstures. Pirmo reizi rakstos pieminēta 1259.gadā kā Teitoņu bruņinieku pils Georgensburg (Georga pils). Interesanti tas, ka, kaut vācu bruņinieki bieži karoja ar lietuviešiem, Lietuvas karalis Mindaugas (Mindaugs) neiebilda pret pils celtniecību.
Teitoņa ordeņa bruņinieki pili pameta pēc 1410.gada un apkārtējā teritorija pilnībā iekļāvās tā laika Lietuvas sastāvā un kļuva par robežas un muitas punktu uz robežas ar Prūsiju. 1907.gadā tika uzcelta Svētās Trīsvienības baznīca. Strauja Jurbarkas attīstība sākās pēc tam, kad 1978.gadā uzcēla tiltu pār Nemunu.
…
Visits: 76
