Vienmēr (vai tikai reizēm) pienāk tāds brīdis, kad kaut kas nedarbojas un vajadzīga prasmīgu profesionāļu speciālistu palīdzība. Tā arī man gadījās. Pirms dažām dienām secināju, ka viena no interneta weblapām nedarbojas vajadzīgajā režīmā.
Tā kā no tā kaut ko saprotu vienkāršā amatiera (zemākajā lietotāja) līmenī, tad iesākumā pats sadūšojos “pavērt virtuves durvis” un mēģināt problēmas novērst. Lai kā arī centos, nācās atzīt, ka manas zināšanas un prasmes ir “par īsām”.
Brīdi šaubījies ar drebošu sirdi iedrošinājos rakties vēl dziļāk. Tur, kur kā man liekas, ir profesionāļu vai vismaz amatieru – ekspertu pasaule, bet mani nepamet sajūta, ka esmu nevarīgs muļķis. Tādos brīžos nepamet arī cerība, ka var uzsmaidīt veiksme un nejauši izdodas kaut ko “saknibināt” pareizi.
Pavisam, pavisam nelielu daļu izdevās “salabot”, bet lai izdarītu vēl vairāk balansēju starp sapratni, ka trūkst zināšanu un bailēm, ka visu var “sačakarēt” galīgi un neglābjami. Nolēmu beigt eksperimentēt.
Tā vietā sarakstīju garu un detalizētu skaidrojuma rakstu par visām konstatētajām problēmām. Zinot to, ka, droši vien, ne visu esmu aprakstījis ar vārdiem, kādus lieto jomas profesionāļi, lielākai skaidrībai pievienoju arī bildes “no problēmu vietām”. To visu e-pasta vēstulē nosūtīju speciālistiem ar nepārprotamu lūgumu palīdzēt. Protams, pa atbilstošu samaksu.
Atbildes e-pastu nevajadzēja ilgi gaidīt. Tajā lasīju, ka arī speci paši pārliecinājušies, ka manai weblapai ir vairākas lielas problēmas. Un tālāk sekoja … visai smalks skaidrojums, kā tās var novērst ar visām norādēm uz rakstiem un padomiem internetā. Tātad, lasi, mācies un dari pats. Beigās piebilde: ja man pašam nekas nesanāks, tad pie darba ķeršoties profesionāļi. Pa naudu. Lielu naudu.
To izlasot man bija pauze. Divas dienas. Tajā laikā domāju: uzreiz “izsaukt” maksas profesionāļu brigādi, vai tomēr mēģināt pašam? Galu galā, pat apzinoties to, ka vajadzēs ļoooti daudz lasīt, pacietīgi vēl un vēl eksperimentēt, virsroku ņēma viena mana īpašība (nezinu – laba vai ne tik laba) – ja reiz ko sākt, tad “izrakties līdz pašai saknei”. Un sāku “pašmācības kursu”.
Gāja visādi. Lasīju un centos saprast, jo rakstītais ne vienmēr sakrita ar to, kas bija redzams datora ekrānā. Ar trīcošu sirdi un pirkstiem spiedu dažādas pogas, rakstīju un dzēsu komandas. Un nepacietībā “skrēju” skatīties rezultātus, kaut ekrānā skaidri rakstīts, ka izmaiņas “stāsies spēkā” apmēram pēc stundas. Tā man divas dienas nevajadzēja domāt par to, ar ko nodarboties. Dienaskārtība bija jau zināma vakarā liekot galvu uz spilvena.
Rezultātā lielāko daļu izdevās “atgriezt pie dzīvības” vai arī izzināju ceļus kā apiet vai apmānīt problemātiskās vietas pa dažādiem aplinkus ceļiem. Jāatzīst arī savu spēju un prasmju robežas, jo dažas jomas palika arī maksas speciālistiem.
Šodien saņēmu arī “atzinības rakstu” par savu darbošanos divu dienu garumā. GOOGLE atsūtīja e-pastu ar brīdinājumu par aizdomīgi lielu aktivitāti manās interneta vietnēs. Pagaidām tikai brīdinot. Sak, pakratīja ar pirkstu. Kaut ko, acīm redzot, nebiju darījis pareizā manierē. Labošos. Te nedaudz par manu pirmo saskaršanos ar datoriem: Mana pirmā saskaršanās ar datoru
…
