Izveidojies maldīgs priekšstats par to, ka visi var būt vienādi prasmīgi transporta līdzekļa vadītāji. Tā nav. Ja arī lielākā daļa kursa beidzēju obligāto (minimālo) nodarbību laikā apgūst nepieciešamās zināšanas un iemaņas CSDD eksāmena nokārtošanai, tomēr ir personas, kurām nepieciešamas papildus nodarbības. Tā ir katra cilvēka individuāla spēja apgūt jaunās prasmes, kas nebūt nav mēģinājums “izspiest” papildus naudu. Piemēram, viena un tā pati persona ar traktora vadīšanu lieliski tiek galā, bet automašīna pa ceļu brauc pārāk ātri. Domas vienkārši netiek līdzi.
Sabiedrībā kopumā samazinās cilvēku spēja ātri analizēt informāciju (situāciju) un pieņemt atbilstošu lēmumu. Skolās daudz kas balstās uz informācijas iekalšanu, ne analīzi un vērtēšanu. Vairāk pieejami datori un viedtelefoni ar dažādām programmām un aplikācijām, kas bieži pasaka priekšā problēmu risinājumus. Tomēr uz ceļa transportlīdzekļa vadītājam pašam jānovērtē situācija un jāpieņem lēmums. Bez citu palīdzības. Dažādās automašīnās uzstādītās sistēmas palīdz ikdienas (mierīgā) braukšanas režīmā, bet neaizstāj vadītāju (tā spriestspēju) sarežģītākā vai pat ekstremālā situācijā.
Pēc “skaļākiem” ceļu satiksmes negadījumiem (ar smagākām sekām), “dīvānu eksperti” kā iemeslus bieži piesauc dažādus faktorus. Piemēram, braukšanas joslu skaitu uz ceļiem, brauktuves stāvokli, vecas automašīnas, pat valdību un nez ko vēl. Tomēr satiksmes negadījumu analīze parāda, ka 82 procentu gadījumos iemesls ir bijis transportlīdzekļa vadītāja kļūdains lēmums konkrētajā situācijā, konkrētajos apstākļos.
Jo sēžot pie transportlīdzekļa stūres aizmirst par vienu: ka fizikas likumi dabā (un satiksmē uz ceļa) ir nemainīgi, neatkarīgi no automašīnas markas, jaudas, braukšanas ātruma, paša vadīšanas pieredzes un naudas daudzuma bankas kontā. Par to, kā automašīna uzvedīsies dažādos satiksmes apstākļos, vajadzētu ne tikai vairāk mācīt teorētiski, bet arī atrast iespēju vingrināties drošās vietās.
Statistika ir objektīva. Tā rāda, ka ziemas (slidenos) braukšanas apstākļos negadījumu skaits ir lielāks. Tomēr sekas nav tik smagas, jo vidēji mazāks ir braukšanas ātrums un biežāk cieš tikai “bleķi”. Savādāk ir gada siltajos mēnešos. Brauktuves ir sausākas, braukšanas ātrumi lielāki. Ja arī negadījumu skaits samazinās, tomēr sadursmju rezultātā sekas ir smagākas – jo lielāks braukšanas ātrums sadursmes brīdī, jo lielāki bojājumi tehnikai un smagākas traumas cilvēkiem.
Un vēl viens būtisks satiksmes drošību ietekmējošs faktors – neiecietība pret citiem satiksmes dalībniekiem. Lai arī tā nav masveida parādība, tomēr ievērojami ietekmē uz ceļa valdošo atmosfēru. Cenšanās par katru cenu izmantot jebkuru iespēju (vārda tiešā nozīmē – spraugu), lai nostatītu sevi pārākā pozīcijā pret apkārtējiem. Vai tā būtu citu, mazāk pārliecinošu vadītāju, nepalaišana intensīvākas satiksmes gadījumā, bieža pārkārtošanās pa braukšanas joslām ietaupot tikai sekundes. Paļaujoties uz motora jaudu vēlme manevrējot būt pirmajam, nerēķinoties ar citiem satiksmes dalībniekiem. Bet rezultātā pārrēķināšanās (tā pati jau pieminētā fizika) un negadījumi ar smagām sekām.
Neesmu atradis jaunākos statistikas datus par satiksmes negadījumus izraisījušo vadītāju pieredzi. Kādreiz bija publiskota tāda informācija, ka salīdzinoši vairāk negadījumu izraisa transportlīdzekļa vadītāji, kuru stāžs ir no 5 līdz 8 gadiem. Jo tad “bailīgais iesācēja” posms ir garām un liekas, ka tagad visu māk un prot. Paliek pārgalvīgi.
Otrs “bīstamais” autovadītāja pieredzes posms bija pēc 25 stāža gadiem. Tad patiesi zina un prot daudz, gandrīz visu un … kaut kādos gadījumos bieži paliek pavirši. Kas arī noved pie negadījumiem. Dažas no šajā rakstā izmantotajām atziņām “aizņemtas” no Ceļa avīzes jūnija 2025 numura.
….
