Šodien nolēmu aizbraukt paskatīties “uz vietas” – kur atrodas Īles partizānu bunkurs, kurš nesen ticis ievērojami atjaunots. Ceļa norādi uz šo vietu biju redzējis jau iepriekš, tikai vienmēr citas vajadzības spieda braukt garām.
No jaunā, tikko asfaltētā ceļa Auce – Biksti apmēram 1,6 kilometri jānobrauc par līkumotu un grantētu meža ceļu. Pēc sašvīkātās grants secināju, ka kāds auto tur braucis pavisam nesen un ļoti ātri. Tādēļ vajadzēja “turēt acis pirkstos”, jo pretīmbraucējs varēja parādīties aiz jebkura ceļa līkuma.
Pie norādes uz Īles partizānu bunkura stāvēja ceļa zīme, ka tālāk jāiet tikai ar kājām. Kad tā arī izdarīju, mani pārsteidza redzētais – meža klajumā pie ieejas bunkurā stāvēja un darbojās automašīna Volvo. Nekur tuvumā neredzēju neviena cilvēka. Pakāpos uzkalnā – nu neviena paša neredzēju. Hmmm, kur tad braucēji?
Tik pēc brīža pavērās pazemes bunkura durvis un pa tām iznāca kāda ģimenīte. Pusaudzis uzreiz iekāpa neaizslēgtajā automašīnā, bet vecāki vēl nedaudz pagājās pa tuvāko apkārtni. Protams, vajag vienmēr cerēt uz to labāko, ka apkārt tikai labie ļaudis vien. Tikpat labi kāda cita kompānija, kaut joka pēc, varēja iesprostot ģimeni pazemē un paņemt pavizināties ar Volvo.
Visits: 72
