Par mani

Sveicināti manā interneta lapā  piksens.com!

Mani sauc Jānis Pikšens. Savu pirmo interneta vietni sāku veidot pirms četriem gadiem “no nulles” gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Pirms tam biju aktīvs interneta lietotājs, bet pašam nebija ne mazākās nojausmas, kā te ievietot kādu rakstu, vai arī interneta vietni izveidot pēc sava prāta. Tas viss prasīja daudz laika: lasot, eksperimentējot un pa laikam arī pazaudējot uztaisīto. Paldies tiem, kuri paskaidroja, kas un kā, vai pareizāk – parādīja man, kur to visu pats varu izlasīt internetā.  Tā kādreiz tapa interneta vietne jpiksens.com. Tomēr, kā jau rakstīju – pienāca brīdis, kad pievīla tie cilvēki, kuriem biju uzticējis savu vietni izmitināt.

Tā nu tagad viss top no jauna. Jau no sākuma bez daudziem eksperimentiem, pamazām atjaunojot to, kas, manuprāt, varētu noderēt citiem lasītājiem no iepriekšējās vietnes, atmetot novecojušās ziņas.

Viss, kas te ir lasāms, balstās uz manu personīgo pieredzi vairākās jomās, kā arī atradīsiet manu personīgo viedokli par dažādām mani interesējošām vai aktuālām tēmām.

Jautājumus vai ieteikumus, savus viedokļus varat izteikt komentāru sadaļā, vai arī sūtīt uz e-pastu:  janis.piksens@inbox.lv

Savukārt dažādu citu informāciju varat atrast arī mana Fecebook profilā: https://www.facebook.com/janis.piksens vai arī Twitter.com .. @jpiksens 

 

Ar cieņu,

Jānis Pikšens

27.09.2013.

8 Comments

  1. Sveicināti,

    Dieva tā Kunga ceļi ir neizdibināmi jeb, kā amerikāņi saka: “what goes around- comes around”.

    Atceros Jūs kā vienu no intruktoriem KMC 1995. gada Kaprāļa kursā un kā koordinatoru britu kursam 1997. gadā- abos piedalījos kā kursants.

    Paldies kolēģim, kurš norādīja uz Jūsu mājas lapu. Izlasot dažas publikācijas no 90-jiem iekš ZS, pabiju gluži kā laika mašīnā, kura atsauc atmiņā līdzīgus “stāstus” no personiskās pieredzes, tajā skaitā oar dalīšamu “sarkanajos” un “savējos”. Jāsakq, ka “savējie” ne ikai krāšņi demonstrēja negribēšanu/ neizpratni mācību pocesa organizēšanā un nodrošināšanā, bet arī citās jomās, tistarp bruņojuma un autotransporta iepirkumu jomās- pēc personiskās un ļoti tiešās pieredzes. Bet tas jau ir cits stāsts, ārpus šī komentāra.

    Lai veicas!

    1. Sveiks,
      Tāds arī ir mans nolūks – dalīties ar paša piedzīvoto dažādos laikos un vietās. Arī par tā brīža emocijām un uzskatiem, pēc iespējas izvairoties no pašreizējās pieredzes ietekmes. Lai neteiktu, ka “pēc kara jau visi gudri”.

      Jānis

  2. Sveiki,

    LIELS paldies par informācju saistībā ar auto pulti (kura nedarbojas). Samainīju baterijas, nekā. Izdarīju visu kā šeit ieteicāt – NOSTRĀDĀJA!!!!

  3. Labdien! Liels paldies par padomu,kā salabot mašīnas atslēgas tālvadību.Vienu dienu pēc darba atslēdzu mašīnu,atbraucu mājās un..šī neslēdzas un viss.Dabūju slēgt manuāli un sajutos kā vecajos tālajos žiguļu laikos:))))Vēl divas dienas tā nobraukāju,nomainīju bateriju un atkal…nāni krika,slēdzu ar rociņu.šodien domāju-pajautāšu mammai googlei un pirmo man izmeta Jūsu rakstu.Ar pirmo reizi nesanāca,bet pagaidīju ilgāk un mans baltais gulbis -Fiat 500 L noklikšķēja un ir!Atslēga darbojas ! Liels,liels jums paldies!!!!!!!!!!!!!!!!

    1. Labvakar,
      Patīkami, ka vēl kādam cilvēkam ir noderējusi šāda pieredze, kā “atdzīvināt” automašīnas centrālās durvju durvju atslēgas tālvadības pulti.

  4. Paldies par visiem rakstiem,ļoti patīk zinātkāri cilvēki,tā turēt arī turpmāk.Ar cieņu Česlavs.

    1. Paldies par lasīšanu un labajiem vārdiem.
      Tāds arī ir mans nolūks – stāstīt citiem par mani interesējošām lietām un vietām. Nekad neapgalvoju, ka tikai man ir taisnība.
      Tāpat arī kādam lasītājam var likties, ka citviet ir interesantāk pavadīt laiku, nekā esmu rakstījis par saviem tuvākiem un tālākiem braucieniem, par satiktiem cilvēkiem.

Add a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *