Vairākus gadus notiekošais bruņotais konflikts Ukrainā aizvien vairāk kļūst par tehnoloģiju cīņu, kurā liela nozīme bezpilotu lidaparātiem jeb kā tos sauc īsāk – droniem. Viens no veidiem, kā abas puses izmanto dronus – uzbrukumi dažādiem objektiem pretinieku teritorijā tālu no frontes līnijas.
Daudzi, kuri seko līdzi notiekošajam Ukrainā, pamanījuši, ka krievu tālās darbības droni rada lielākus postījumus nekā ukraiņu lidaparāti. Izskaidrojums vienkāršs. Ukrainas droniem, lai sasniegtu būtiski svarīgus mērķus Krievijas teritorijā, jānolido ļoti lieli attālumi. Tie ir daudz lielāki nekā jālido krievu droniem.
Tieši attālums līdz mērķiem spiež meklēt saprātīgu (maksimāli efektīvu) balansu starp lidojuma tālumu, tam nepieciešamo degvielas daudzumu, lidošanas ātrumu un iespējamo līdzņemamo sprāgstvielas daudzumu.
Jo tālāk jālido, jo vairāk degvielas vajag un mazāk sprāgstvielas var ievietot drona korpusā. Tādēļ ukraiņi savas tālās operācijas plāno īpaši rūpīgi, lai arī salīdzinoši nelielais sprāgstvielas daudzums spētu radīt iespējami lielāku ietekmi uz mērķa objektu. Attālums līdz objektiem Krievijas teritorijā ietekmē arī to, cik ukraiņu dronu vispār spēj aizlidot līdz mērķiem, jo gandrīz viss ceļš jāveic virs pretinieka teritorijas.
Dažas dienas iepriekš dažādās informācijas platformās parādījās ziņa, ka ukraiņi veikuši sekmīgu ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Tā gan nebija īsti pareiza informācija, jo izmēģināja jaunu spārnoto raķeti FLAMINGO.
Interesants fakts, ka pašu pirmo izmēģinājumu laikā spārnotās raķetes FLAMINGO kaujas daļa esot bijusi nokrāsota maigi sārtā (flamingo) krāsā. Kā iemeslu min to, ka šī ieroča izstrādes programmu vadot … sieviete. Cik teiktajā taisnība, neņemos apgalvot. Tomēr militāristi maskēšanas nolūkā pieprasījuši košo daļu turpmāk krāsot aizsargkrāsās.
Spārnotā raķete FLAMINGO spējot 1150 kg smagu sprāgstvielas lādiņu nogādāt līdz pat 3000 km attālam objektam. Tas nozīmē, ka var apdraudēt visu Krievijas Eiropas daļas teritoriju. Tas ir nopietns apdraudējums. It īpaši tādā situācijā, kad rietumu lēmumu pieņēmēji joprojām neļauj ar saviem (rietumu) ieročiem uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā. Noveļ atbildību cits uz cita, bet nav skaidras atbildes.
Krievi, cenšoties mazināt ukraiņu sasniegumus, apgalvo, ka tā esot britu raķete, kuru ukraiņi esot vien nedaudz “pielabojuši”. Savukārt ukraiņi apgalvo, ka projekts īstenots rekordīsā laikā: no idejas līdz sekmīgam izmēģinājumam pagājuši vien deviņi mēneši.
Internetā netrūkst komentāru, ka tādas ziņas nedrīkstot publicēt, jo tā tiekot informēts arī pretinieks. Esmu pārliecināts, ka šāda informācija tiek izplatīta apzināti, lai krievu puse varētu prognozēt ar kādiem zaudējumiem (materiāliem un finansiāliem) tai vajadzētu rēķināties, ja nepiekritīs starptautiskam spiedienam pieņemt lēmumus un rīkoties konflikta izbeigšanai. Iebiedēšana un atturēšana.
…
