Vai ātrums uz ceļa ir nāvējošs

auto-avārijaCitā rakstā jau minēju faktus par to, kā fotoradaru lietošana ietekmē satiksmes drošību uz ceļiem, kas ir cieši saistīta ar atļautā ātruma pārsniegšanu. Tomēr jautājums ir – vai ātrums pats par sevi uz ceļa ir nāvējošs?

Lai cik tas liktos dīvaini, tomēr daudzu valstu eksperti ir teikuši, ka problēmu cēlonis nav vis braukšanas ātrums, bet vadītāju neprasme un nespēja attiecīgi pareizi un ātri rīkoties konkrētā satiksmes situācijā. Tas, ka ātrums pats par sevi nav nelaimju cēlonis, liecina situācija uz ceļiem Vācijā, kur ir ceļi ar ļoooti lielu atļauto braukšanas ātrumu, kas ir krietni virs 100 kmh.

Diemžēl vienā kopējā satiksmes plūsmā pa ceļiem brauc gan pieredzējuši un arī speciāli savas vadītāja iemaņas vingrinājuši autovadītāji, gan arī jauni iesācēji vai gados vecāki braucēji ar sliktākām vadītāja iemaņām. Līdz ar to līdzīgās satiksmes situācijās dažāda var būt (un faktiski ir) šo vadītāju grupu rīcība, dažādas var būt sekas.

Reāli uz ceļiem nav iespējams nodalīt vadītājus ar atšķirīgu pieredzi un vadīšanas iemaņām, tādēļ drošība lielā mērā atkarīga no tā, cik objektīvi katrs no vadītājiem spēj novērtēt savas vadīšanas prasmes un prot izvēlēties drošāko braukšanas ātrumu ņemot vērā gan ceļa apstākļus, gan citus faktorus.

Tas gan nenozīmē, ka tie prasmīgākie vienmēr var atļauties braukt ātrāk par pārējiem, jo ātrie braucēji nevar prognozēt, kā katrā situācijā rīkosies mazāk pieredzējušie ieraugot savā tuvumā daudz ātrāk braucošu automašīnu. Tādēļ uz ceļiem tomēr tiek noteikts visiem satiksmes dalībniekiem vienāds maksimālais atļautā ātruma ierobežojums, jo, kā bieži tiek teikts – jārēķinās ar vājākajiem (mazāk prasmīgajiem).

Ātrumu mīlošie tomēr atrod ceļu posmus, kuros var „iemīt grīdā” lai pēc tam sabremzētu vietās, kur atrodas radari (fotoradari vai ceļu policijas ekipāža). Par tādu vajadzību strauji bremzēt interneta komentāros „cepjas” daudzi autovadītāji. Un ne tikai Latvijā vien, tādēļ ārvalstīs aizvien vairāk ievieš tādus fotoradarus, kuri nosaka automašīnas vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā.

Tāda vidējā ātruma kontrole ir sarežģītāka, jo nepieciešami divi radari – abos kontrolējamā ceļa posma galos. Automašīna tiek „piefiksēta” iebraucot ceļa posmā un izbraucot no tā, kā arī ceļā pavadītais laiks. Datorsistēmai nav problēmu momentāni izrēķināt konkrētās automašīnas vidējo ātrumu ceļa posmā un nofotografēt pārkāpēju. Līdz ar to tāda „godīgā braucēja” tēlošana pašreizējo radaru darbības zonā ātrumpārkāpējiem vairs nepalīdzētu.

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...