Atkal aizvien biežāk izvēršas diskusijas par fotoradariem. Par to lietderību Latvijā, izvietošanu un ātruma pārsniedzēju sodīšanu. Internetā atrodami gan fotoradaru atbalstītāju, gan arī kategorisko noliedzēju argumentēti izteicieni un arī vienkārši emocijas. Man ienāca prātā pameklēt, ko par fotoradaru tēmu internetā raksta citās valstīs.
Fotoradaru noliedzēju netrūkst nevienā valstī, kur vien tie uzstādīti. Atradu rakstus par aizkrāsotiem, sašautiem un nodedzinātiem fotoradariem Somijā, Zviedrijā un Francijā. Austrālijā brīvi reklamē dažādus radaru detektorus un citas ierīces, kas palīdz izvairieties no sodiem, kaut arī visu šo ierīču lietošana ir pretlikumīga. Somijā visvairāk antiradara ierīču konfiscējot uz valsts austrumu robežas. Vācijā aizliegts lietot navigācijas sistēmas, kuras brīdina par radaru atrašanos vietām.
Somijā ātrumpārkāpējiem „jāiziet” visai gara procedūra: vispirms auto īpašnieks saņem paziņojumu par fiksēto pārkāpumu un speciālu veidlapu, kura jāaizpilda un jānosūta atpakaļ. Tad vēlreiz ir darīšana ar vietējo (tuvāko) policijas iecirkni. Līdz beidzot saņem soda kvīti – soda apmaksas rēķinu.
Pārrēķinot uz valsts iedzīvotāju skaitu, Eiropā visvairāk fotoradaru Somijā, Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē un Lielbritānijā. Muļķības ir tas, ka citās valstīs par visu radaru izvietojumu ir publiski pieejama informācija. Tā nav. Informāciju publicē par stacionārajiem fotoradariem, kuru skaits ir no 70 – 80% no kopējā fotoradaru kopskaita. Pārējie ir mobilie fotoradari, kuru atrašanās vietas tik mainītas un par tām autovadītājus nebrīdina.
Kā fotoradari ietekmē satiksmes drošību uz ceļiem? Droši vien arī citās zemēs netrūkst tādu vadītāju, kuri fotoradarus uzskata tikai par traucējumu drošai braukšanai, tomēr skaitļi (statistika) pārliecina par pretējo. Ieviešot fotoradarus satiksme paliek drošāka. Piemēram:
- Francijā pēc fotoradaru ieviešanas par 10% samazinājies ceļu satiksmes negadījumu (CSN) un ievainoto cilvēku skaits.
- Zviedrijā par 50% samazinājies CSN bojā gājušo cilvēku skaits, bet par 25% – ievainoto skaits.
- Lielbritānijā attiecīgi par 42% samazinājies bojā gājušo skaits, bet ievainoto – par 22%.
- Lietuvā bojāgājušo skaits samazinājies par 53%.
Valstīs, kurās satiksmes drošībās uzlabošanai izmanto fotoradarus, ir dažādas sistēmas, kā atpazīt ātrumpārkāpēju un piedzīt soda naudu. Latvijā nefotografē vadītāju, bet sodu piedzen no auto īpašnieka (valdītāja). Tagad, gan mainīts Ceļu satiksmes likums un autoīpašnieks, ja nav pie vainas, varēs uzlikto sodu pārsūdzēt. Tajā paša Ceļu satiksmes likumā ir tāds punkts, ka auto īpašniekam jāsniedz policijai informāciju, kurš pārkāpuma laikā un vietā lietojis transporta līdzekli. Ja īpašnieks to nedara, tad viņu pašu soda par ziņu nesniegšanu.
Tas princips, ka fotografē autovadītāju un tad meklē to rokā, ir mazāk efektīvs. Konkrēts piemērs tepat blakus, Lietuvā. Apmēram 40% gadījumos, kad fotoradars fiksējis ātruma pārkāpumu, nevar uzsākt lietvedību jo: automašīna reģistrēta ārzemēs vai arī fotogrāfija ir tik nekvalitatīva, ka nav iespējams nekļūdīgi identificēt personu, kura faktiski vadījusi automašīnu un pārkāpusi atļauto braukšanas ātrumu. Līdz ar to faktiski liela daļa ātrumpārkāpēju paliek nesodīta.
Iespējams, ka Latvijā nav pati izdeālākā ātrumpārkāpēju sodīšanas sistēma, tomēr tā uzliek lielāku atbildību automašīnas īpašniekiem padomāt par to, kam uztic savu automašīnu, cik droši šis cilvēks vada automašīnu uz ceļa. Viens gan ir pavisam droši – Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem piešķirto sodu nomaksas ziņā. Cits jautājums – kur tā nauda palikusi …
Beigās piebildīšu vienu – ievērosim atļauto braukšanas ātrumu un mums būs pilnīgi vienalga ne vien par to, kur un vai vispār uz ceļa ir fotoradari, bet arī cik lieli ir piešķirtie sodi un kā tos iekasē. Nedomāju, ka Latvija būtu izņēmums, un fotoradaru klātbūtne uz ceļiem nekādi nespēj uzlabot satiksmes drošību. Tās it tikai ātrumpārkāpēju atrunas, ko jau pierāda iepriekš pieminētā citu valstu statistika.
Lai arī šis raksts tapis tieši pirms 10 gadiem, tēma joprojām ir aktuāla. It īpaši tādēļ, ka aizvien vairāk uz ceļiem tiek uzstādīti vidējā braukšanas ātruma kontroles radari, kuri ne tikai izseko braukšanas ātrumam, bet arī automātiski konstatē gadījumus, kad ceļu satiksmē piedalās transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas un ikgadējās tehniskās apskates.
Varētu ieinteresēt šis raksts: Par ko sašutuši un sūdzas daži autovadītāji
Ja jums šis raksts patika un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
…
Visits: 76
