Jau kādu laiku domāju, ka vajadzētu daudz pieminēto Likteņdārzu apskatīt “dabā”. Galīgais lēmums par braucienu uz Koknesi tika pieņemts pēc tam, kad televīzijā skatījos koncertu no Likteņdārza. Tā nu kādā saulainā, bet ļoti aukstā augusta dienā devos ceļā.
Atrast Likteņdārzu var bez pūlēm. Izbraucot no Koknese suz Daugavpils pusi – aiz lokveida krustojuma labajā pusē ir ceļa norāde. Tad pavisam nedaudz pa grants ceļu – un klāt esam.
Pirmais iespaids? Grūti pateikt … jo vispirms var ieraudzīt grantētu auto stāvlaukumu un tad nelielu informācijas celtni. Labi, ka laipni tiek piedāvāta Likteņdārza karte, kurā skaidri redzamas norādes uz dažādiem objektiem.
Tāpat arī redzams, ka ieceres ir lielas (salīdzinot karti ar uz vietas redzamo) un var redzēt iesāktas, bet dažādu iemeslu dēļ neiesāktas vai līdz galam nepabeigtas būves.
Varbūt “pie vainas” aukstais laiks (augustā!) vai arī tas, ka darba diena, bet cilvēku nebija daudz – vēl tikai kāds pašdarbības kolektīvs pirmspensijas un pensijas vecumā. Vai tāda būve (iecere) interesē tikai tos, kuri aizvien vairāk sāk kavēties atmiņās jo dzīves ceļš tomēr tuvojas loģiskam noslēgumam? Varbūt tāpēc, ka vecākā gadagājuma cilvēki paši vai arī viņu vecāki “uz savas ādas” izjutuši to laika posmu, par ko rosina domāt Likteņdārzs.
Brīžos, kad daudz un bieži piemin vēsturi, atceros kāda cilvēka teikto – ka par pagājušo vajag domāt un atcerēties “saprātīgās devās”, jo tie cilvēki, kuri ļoti daudz vai nepārtraukti atskatās pagātnē, savai nākotnei ir pagriezuši muguru. Tas gan nenozīmē, ka pagātne ir aizmirstama …
Interesanti būtu Likteņdārzā atgriezties pēc dažiem gadiem, kad būs īstenojušās daļa no daudzajām idejām. Patreiz patika raudzīties uz Koknesi no citas puses – lai arī no tā paša – labā – Daugasvas krasta, bet tomēr pāri ūdeņiem.
Lai vai kā – iesaku aizbraukt, jo labāk vienureiz redzēt visu pašam – amfiteātri Daugasvas krastā un vēlējumu sienu Latvijai, nekā TV ekrānā vai fotogrāfijās.
Visits: 36
