Šajā nedēļā viena no karstākajām tēmām bija pašvaldību vēlēšanu rezultāti un to apkopošanas elektroniskās sistēmas izgāšanās. Rezultātus “likšu mierā”. Kādi tie ir, tādi nu ir. Tomēr paklausoties dažādas diskusijas un lasot publiski pieejamo informāciju par vēlēšanu elektronisko sistēmu, var salikt kopā interesantus faktus (vai arī novērojumus).
Varbūt iesākumā ne tik tieši par pašu sistēmu runājot, man liekas dīvaina tāda pie mums iedzīvojusies kārtība: ja kaut kas noiet greizi, uzreiz tiek meklētas “vainīgās galvas”, kuras uz “karstām pēdām” jāsoda. Piemēram, ar padzīšanu no ieņemtā amata.
Man gan liekas, ka vispirms vajadzētu ātri un kompetenti tikt skaidrībā, kas tieši un kādēļ “nogāja greizi”. Ja tā nav bijusi tīša ļaunprātība vai arī nolaidība, kuras sekas bija paredzamas, tad, lai cilvēki iespējams īsākā laikā novērš kļūdas un salabo sistēmu. Tagad, “drēbi zinošu” cilvēku vietā nāks citi. Viņiem vajadzēs laiku, lai vispār saprastu kas tas “ir par zvēru” un tikai tad sāks ko produktīvi darīt. Bet dārgais un deficītais laiks iet.
Vispār zināms tas, ka labi speciālisti nerodas “no zila gaisa”, bet tikai darbojoties, reizēm arī kļūdoties, mācoties no kļūdām un turpmāk strādājot vēl kvalitatīvāk. Šo atzinumu jau biju pie sevis galvā izdomājis, bet dažas stundas vēlāk to pašu, varbūt nedaudz citiem vārdiem, teica Latvijas Bankas vadītājs.
Bet tagad? Ministre uzņēmās politisko atbildību (kaut gan debatēs pie Dombura neatzina, ka tas process būtu tieši viņas atbildībā) un lepna, paceltu galvu aizgāja no amata. Apkārtējie aplaudē, cik apzinīga un politiski “tīrs” cilvēks. Ministre diskusijā TV gan izteica frāzi, ka par visu, kas notiek ministrijā, īstais atbildīgais esot valsts sekretārs. Nekas, gan jau vēlāk būs kāds cits “brīvs politisks krēsls” , kurā varēs pārsēsties.
Man liekas, ka šādos gadījumos vajadzētu līdzīgi, kā reizēm spriež tiesa par noziedzīgiem nodarījumiem – ja netiki galā ar saviem amata pienākumiem, tad dažus gadus nedot iespēju ieņemt augsta līmeņa amatus (lasi – krēslus) ar tiesībām pieņemt atbildīgus lēmumus.
Otra persona, kura neuzskata, ka būtu tieši pie kaut kā vainīga – arī sākumā lēma par aiziešanu no amata, bet tad pārdomāja. Teica, ka esot atrasta kā “grēka āzis” par citu neizdarībām. Tomēr viņu “noņēma” deputāti balsojot.
Tālāk par to, ko saklausīju un lasīju, bet tas kaut kā “neuzpūta ogles” patiesības meklējumos. Vismaz ne līdz šim.
Pirmkārt, kāda no projektā iesaistītām vadošām personām esot aizliegusi par konstatētām sistēmas nepilnībām ziņot kādam “uz augšu”. Jā, balsošanas nedēļā atklātas nelielas kļūmes, tās labotas. Tomēr, acīmredzot, sistēmas radītāji sapratuši, ka var rasties vēl lielākas problēmas, par ko nolēmuši klusēt.
Otrkārt, sapratu, ka uz sistēmas veidotājiem visu laiku ir bijis spiediens “no malas”. Sistēmas “pasūtītāji” visu laiku iesnieguši jaunas un jaunas prasības, ko jāspēj darīt sistēmai. Tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, programmēšanas procesa laikā vajadzēja no jauna pārstrādāt (labot) jau gatavās “sastāvdaļas”, kas prasa papildus laiku un darbu. Var, pie konkrētiem nosacījumiem, novest pie atsevišķu sistēmas daļu savstarpēju “nesadarbošanos”.
Tātad jau pašā projekta sākumā “pasūtītājs” nav skaidri definējis vēlamo gala rezultātu – sastādīta nepilnīga projekta mērķa specifikācija. Katrā projektā nosacīti ir vairākas sastāvdaļas, ja tā varētu teikt: kritiski nepieciešamās, lai sistēma funkcionētu. Un otra – labi būtu, ja būtu. Varētu teikt – ekstras, lai strādāt ērtāk un patīkamāk, bet arī bez tām sistēma būtu pilnībā darba spējīga. Pēc pieredzes zinu, ka bieži vien šie vēlākie papildinājumi “nāk” no šīs otrās sadaļas.
Ja arī tā bija, ka “nāca” papildus prasības, tad projekta vadībai vajadzēja ieturēt stingru pozīciju – noteikt pēdējo termiņu (dienu) līdz kurai vēl pieņemtu šos “papildinājumus”, jo jau laikus bija zināma diena – kad sistēmai jābūt pārbaudītai un nevainojami funkcionējošai. Projekta beigu datums “iekalts akmenī”. TV diskusijā dzirdēju frāzi, ka sistēmas pēdējais tests noticis … iepriekšējā naktī. Vai tas ir nopietni?
Šis nebija tāds projekts kā, piemēram, dažādi būvniecības objekti. Tiem arī nosaka pabeigšanas termiņu (vēlamo). Bet reāli, dažādu faktoru iespaidā, projekts beidzas, tad, kad tas beidzas. Ne vienmēr plānotajā laikā. Kā saka projektētāji, tad katra jauna pasūtītāja vēlme, paildzina projekta izstrādes laiku pa 2 – 4 mēnešiem. Bet tas jau nav vēlēšanas, kuras nevar pārcelt uz vēlāku laiku.
…
Views: 95
