Patiesa pedagoģijas mīlestība vai naudaskāre

Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošana Latvijas Universitātei (LU) ir vēl viens kārtējais “karstais temats”, kas neatstāj vienaldzīgu arī mani. Pats mācījos RPIVA nepilna laika profesionālajā studiju programmā KUV – Komercdarbība un uzņēmuma vadība laikā, kad vienlaikus notika šīs programmas akreditācija. Profesionālajās studiju programmas lekcijas lasīja tādi speciālisti (ar atbilstošu izglītību), kuri reāli strādāja tajā jomā, par ko mūs mācīja. Šo lektoru populārākais teiciens pirmajā lekcijā bija šāds: teoriju jūs izlasīsiet paši no literatūras sarakstā dotajām grāmatām, bet tagad runāsim par to, kā viss notiek reālā dzīvē.  Netrūka arī pasniedzēji ar augstiem “grādiem” un garu publicēto darbu sarakstu, bet viņu stāstītais, diemžēl, bija tālu no realitātes. Tomēr nācās pieciest, lai savāktu vajadzīgos “punktus”.




Lai arī lekcijas bija salīdzinoši retāk nekā citām augstskolām Rīgā, tomēr patstāvīgi nācās izrakties cauri lieliem literatūras kalniem un sarakstīt neskaitāmus patstāvīgo un kursa darbu romānus. Iesākot studijas bijām ap 70 studentu, ka RPIVA Brīvības ielas telpās bija grūti atrast tik ietilpīgu auditoriju. Kopā bijām gan tādi, tieši no vidusskolas sola, kā arī tādi, kuri bija beiguši vidējo mācību iestādi pirms 10 un 20 gadiem. Diplomu par iegūto kvalifikāciju saņēmām, liekas, mazāk par 30. Prasības bija augstas.

Filiāles

Neņemos spriest par studiju satura kvalitāti filiālēs, par ko tagad pārmet RPIVA, tomēr filiāles ārpus Rīgas dod iespēju savienot studijas ar darbu ar salīdzinoši mazākiem naudas līdzekļiem. Gaidām un ceram, ka laukos parādīsies jauni, izglītoti cilvēki ar jaunām idejām. Kuri strādās paši un radīs jaunas darba vietas. Kā gan viņi tur radīsies, ja mācīties jābrauc uz lielākajām pilsētām, ko grūti apvienot ar darbu. Bet studējot klātienē, jaunie cilvēki iepazīst pilsētas dzīves veidu un reti kurš atgriežas laukos.

Daudzi studijas izvēlas tikai tad, kad ir nedaudz pastrādājuši savā nozarē un sapratuši, ka pietrūkst zināšanu vai arī nepieciešams “obligātais” diploms par augstāko izglītību. Tādēļ RPIVA visai droši var apgalvot, ka 93 procentiem studijas beigušo ir atraduši darbu savā izvēlētajā specialitātē. Acīm redzot šis skaitlis ir noteikts ņemot vērā arī tos, kuri sākuši un beiguši studijas jau strādājot specialitātē, tajā skaitā pirmskolas izglītības iestādēs, ko Izglītības ministrija, nez kāpēc, savā statistikā neuzrāda.

Mūsdienu statistika

  • Pēc lieluma RPIVA ir Latvijā piektā lielākā valsts finansētā augstskola.
  • Pēc nepilna laika studentu skaita RPIVA ir otrajā vietā.
  • Pēc pedagoģijas studiju programmās studējošo skaita RPIVA ir pirmajā vietā. 2,4 reižu vairāk nekā Latvijas Universitātē.
  • Vai RPIVA šķiež nodokļu maksātāju naudu? Pēc valsts dotācijām RPIVA ir divpadsmitajā vietā.
  • Latvijā budžeta grupās pedagoģiju studē 1235 studenti, no tiem 422 – RPIVA.

Dati ņemti no publikācijas DELFI.LV

Optimizācija vai naudas pagrābšana

Tiek solīts, ka citas augstskolas, tajā skaitā LU, pārņems RPIVA studiju programmu realizēšanu. Neesmu gan pārliecināts, ka saturs būtu tāds pats kā RPIVA, jo vieglāk visu jauno sukāt ar savu ķemmi, “pa savam”, nekā mainīt gadu gaitā ierastos procesus.

Tieši tādas šaubas Latvijas Radio kādā diskusijā izteica daži eksperti. Proti, ja tiešām Latvijā vēlas paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, tad kādi ir kritēriji izvēloties slēdzamās augstskolas? Sabiedrībā ir bažas, ka skolās ir liels skaits pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju. Vajag jaunos, bet likvidē tieši skolotāju sagatavošanā vadošo augstskolu.

Otra negaidīta doma, ko radio izteica kāds no runātājiem – vai patiesi LU īstenotās pedagoģijas studiju programmas ir labākas par RPIVA programmām? Jeb tādēļ, ka LU ir veca un prestiža augstskola, tajā arī studiju programmas ir labākās?

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...