Pirms dažām dienām internetā lasīju par kāda “aculiecinieka” sašutumu stāvot rindā pie veikala kases nedēļas nogalē.  Netrūka arī vairāku komentāru par veikala administrācijas neizdarību. Tomēr mani īpaši “uzspridzināja” kāds komentārs, kura autors izteica viedokli par to, ka brīvdienās veikalos iepērkoties tikai neveiksminieki. Un vajagot domāt par arī par pārdevējiem, kurus nedēļas nogalēs mājās gaidot ģimenes.



Uz manu jautājumu, vai mediķus, policistus, ugunsdzēsējus nedēļas nogalēs negaida viņu ģimenes. Saņēmu atbildi, ka nevajagot salīdzināt divas pavisam atšķirīgas lietas. Jo, lūk, manās nosauktajās profesijās cilvēki strādājot visas sabiedrības labā.

Protams, ka to var iztulkot dažādi, tomēr iznāk, ka manis pieminēto profesiju (un arī daudzu citu nenosaukto) pārstāvji tiek “nolikti” zemāk par citiem? Tātad – viņi ir tie neveiksminieki un “lohi”, jo izvēlējušies tādu, sabiedrībai nepieciešamo profesiju? Ar apzinātu izvēli, ka būs ierobežotas iespējas nedeļas nogalēs būt pie savām ģimenēm?

Īpaši gribu aizstāvēt policistus, jo, kad kaut kur tiek organizēti svētku un atpūtas pasākumi – kas nodrošina sabiedrisko kārtību? Pareizi – policisti. Un gada siltajā periodā šādu masu (publiski) pasākumi notiek gandrīz katru nedeļas nogali, kas mazina policistu iespēju atpūsties kopā ar ģimenēm. Kam nu atpūta, kam – darbs. Pats vainīgs, ka kļuva par policistu?

Vai to pašu nevar teikt par jebkuru profesiju, jo to izvēlas katrs pats, pēc savas gribas. Un katrai maizei (darbam) ir sava garoziņa. Vai tādēļ kādu darbu vajadzētu nostatīt augstāk par pārējām?

Visits: 27

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail