Vieta kur Latvijā nezog

Drusku jau piegriezies lasīt par to, ka Latvijā nav nekā pozitīva un visi tikai zog un zog. Tā vien liekas, ka rakstītāji paši sevi un pie viena arī citus zombē (ieprogrammē) uz negatīvo. Ticēt un ietekmēties, tā ir katra paša darīšana. Tomēr gribu pastāstīt par kādu konkrētu vietu Latvijā, kur pavisam droši neviens nezog.

Tā sagadījies, ka palaikam apmeklēju kādus kapus Vidzemē. Tie neatrodas klusa, bieža meža vidū, bet tieši blakus vietējas nozīmes ceļam. Jau pirms vairākiem gadiem gan mani, gan manus līdzbraucējus pārsteidza tur redzētais, ka pie kapos iekārtotās akas uz koka soliņa sarindotas plastmasas lejkannas un cinkotie metāla spaiņi. Un tiem „nepieaug kājas”, kā tas notiek daudzviet citos kapos, kur patiesi pazūd ne tikai lietas, bet arī ziedi.

Pārsteidzoši (patīkami) ir tas, ka arī vairāku gadu laikā kompozīcija uz soliņa pie akas nav mainījusies – ja nu vienīgi no saules un sala lejkannas ieplaisājušas. Bet lietām „kājas nepieaug”, lai arī mana kolēģe, ieraugot pieminēto kompozīciju fotogrāfijā, uzreiz pārvērta to naudas izteiksmē – vairāki desmit euro.

Tātad ne visi un ne visur Latvijā zog, kā to mēģina iestāstīt pesimisti. Ak, jā – tā pieminētā kapsēta atrodas Ārciemā.

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...