Piektdienas pēcpusdiena ELVI veikalā Aucē. Esmu salicis grozā savus pirkumus un stāvu rindā aiz vairākiem cilvēkiem pirms kases. Kasē ar veiklām kustībām rosās gados ļoti jauna pārdevēja. Nopīkstina preci, noliek malā un sniedzas pēc nākošās. Lielāka izmēra kārba. No attāluma nevar saprast – pīkst vai nē, bet pārdevēja spiež pogas savā kases aparāta ekrānā un atkārtoti tuvina kasti kases ierīcei. Izskatās, ka kaut kas nedarbojas kā vajadzētu.
Jaunā kasiere straujiem soļiem dodas uz veikala palīgtelpām, ieskatās pa vienām durvīm, otrām un atgriežas savā vietā kopā ar pieredzējušāku kolēģi. Nu jau kases pogas spaida kolēģis, jaunā darbiniece tik noskatās.
“Niķīgo” pirkumu atkal tuvina kases aparātam – nekāda pozitīva rezultāta. Cilvēki stāv rindā, klusēdami skatās uz personāla darbošanos ap kases aparātu. Nekādu skaļu komentāru vai manāmu neapmierinātības izpausmju.
Abi darbinieki pāriet pie otra kases aparāta. Arī tas negrib “atpazīt” konkrēto kārbu. Ne skenējot, ne arī manuāli ievadot kodu. Liekas pat, ka abas kases ierīces uz visām darbībām reaģē vienkārši “uzkaroties”. Jaunās darbinieces vaigi piesārtuši, kolēģis spaida kaut kādas pogas jau kases aparāta sānos. Beidzot viss notiek.
Rinda pavirzās uz priekšu par vienu pircēju un kasē atkal kaut kas “uzkaras”. Pircēju rindā joprojām nekādu ārēju skaļu emociju, ka gaidīšanas laiks vairs nav tikai pāris minūtes vien.
Tad dzirdu netālu sev aiz muguras kādu sakām: “Viņa jauniņā, tikai vēl mācās … “ un šī frāze klusām aizplīvo uz gaidošo pircēju rindas tālāko galu. Paldies par pacietību un iecietību.
Views: 70
