Policijā tika saņemts kādas dusmīgas iedzīvotājas e-pasts par to, ka viņa saņēmusi atgādinājumu par nesamaksātu naudas sodu, kaut to samaksājusi jau pirms mēneša. Ātri vien tika noskaidrots, ka policija šādu atgādinājumu nemaz nav sūtījusi, tātad – kāda cita institūcija.
Turpinot “rakties dziļāk”, noskaidrojās, ka sods uzlikts par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu auto vadītājam klāt neesot. Tā tautā saucamais “plāksteris”, jeb protokols – lēmums.
Jā, tos “izraksta” pašvaldības policijas darbinieki, tomēr uzliktā soda apmaksu kontrolē CSDD. Pareizāk būtu teikt – automatizēta uzskaites sistēma, kura arī seko līdzi informācijai un izsūta paziņojumus.
Pieredze lika domāt, ka persona pieļāvusi kādu kļūdu sastādot maksāšanas paziņojumu. Pirms kāda laika maksāšanas paziņojumā bija jāieliek speciāla atzīme “ķeksītis” par ka tiek maksāts sods par pārkāpumu ceļu satiksmē, lai informācija nonāktu arī CSDD. Bet, tā kā paši policijas darbinieki šādus sodus nebija maksājuši, jaunākā pieredze izpalika.
Persona pati nekādi negribēja atzīt, ka pieļāvusi kādu kļūdu. Tā vietā pie vainas esot pašvaldība, kura tikai gribot iekasēt vairāk naudas un tā joprojām. Tomēr vienam no e-pastiem viņa pievienoja no CSDD saņemto maksāšanas paziņojumu.
Paskatoties uz CSDD paziņojumu un i-bankas maksājuma uzdevumu, uzreiz bija pamanāma “liktenīgā kļūda”. Maksājuma mērķis.
CSDD norādījis, ka maksājuma uzdevumā jānorāda ne tikai protokola-lēmuma numurs, bet arī automašīnas valsts reģistrācijas numurs. Sieviete bija norādījusi tikai protokola-lēmuma numuru, kas ir pietiekami, lai nauda ienāktu pašvaldības bankas kontā. Bet, ja nav norādīts automašīnas valsts reģistrācijas numurs, sistēma par nomaksāto naudas sodu nenosūta informāciju CSDD.
Atbilstoši visādām likumu normām, ja sods nav nomaksāts 30 dienu laikā no stāšanās spēkā, tad tiek sūtīts atgādinājums, kā tas arī ir bijis šajā gadījumā. Un pie vainas nav ne pašvaldība, ne policija, ne CSDD.
Visits: 110
