Palikušas dažas stundas līdz gadumijai. Noripināju auto no asfalta uz smilšainos ceļa nomali. Tieši pie zīmes “Kāpu zona. Iebraukt aizliegts”. Izslēdzu motoru un jau taisījos izkāpt, kad ieraudzīju pa meža ceļu nākam divus vīriešus. Spēka gados.

Abiem rokās pa vienai alus skārdenei. Skatījos, kā viņi tuvojas un jau sāku domāt – nez’ ko viņi varētu gribēt no manis? Apkārt neviena cita auto vai cilvēka. Tātad, interesēju es.

Abi nācēji apstājās dažus soļus no auto pie meža ceļa galā izvietotās atkritumu urnas. Viens no viņiem, joprojām skatoties uz manu pusi, plaukstā kraukšķinot saplacināja skārdeni un to iemeta urnā.

Tad viņs pagriezās un no džinsu kabatas jaunu skārdeni. Abi klusējot un nesteidzoties pa taku pazuda priežu mežā.

Labu brīdi domāju – vai ticēt tam ko es tikko redzēju? Divi spēka vīrišķi iznāca no meža, lai atkritumu urnā izmestu tukšo skārdeni un atkal dotos tālāk pa meža taku?

Njā, izrādās, ka brīnumi notiek ne tikai pasakās vien. Vīriešus nefotografēju, bet urna gan ir tikko aprakstītā.

Visits: 30

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail