Kā izvēlēties drošu braukšanas distanci uz ceļiem

Kāda tad ir droša braukšanas distance uz ceļiem? Kā izvēlēties drošu braukšanas distanci? Šos jautājumus bieži uzdod pēc ceļu satiksmes negadījuma pie Garkalnes, kad riteņbraucēju grupai uzbrauca kravas automašīna ar puspiekabi. Tieši nepietiekama braukšanas distance konkrētajā situācija tiek minēta kā galvenais satiksmes negadījuma cēlonis.

Nav tādu likumu normu, kas nosauktu drošas braukšanas distances lielumu konkrētos skaitļos. Vai esat lasījuši (dzirdējuši) par drošo distanci divu sekunžu garumā? Nē?

Droša braukšanas distance ir atkarīga no transporta līdzekļa apstāšanās ceļa garuma. Ir dažādu faktoru kopums, kas ietekmē transporta līdzekļa apstāšanās ceļa garumu – līdz ar to mazāko drošo divu transporta līdzekļu braukšanas attālumu vienam aiz otra. Nosaukšu galvenos no šiem faktoriem:

  • Transporta līdzekļa braukšanas ātrums
  • Transporta līdzekļa vadītāja reakcijas laiks
  • Transporta līdzekļa bremžu sistēmas (mehānisma) iedarbošanās laiks
  • Transporta līdzekļa bremzēšanas ceļa garums

Transporta līdzekļa braukšanas ātrums

Tas ir attālums, kādu transporta līdzeklis nobrauc noteiktā laika vienībā. Automašīnas mēraparāts braukšanas ātrumu uzrāda kilometri/stundā. Bet, runājot par drošu braukšanu uz ceļiem, parasti ātrumu uzrāda metrus/sekundē. Piemēram, 1 m/s = 3,6 km/h, 10 m/s = 36 km/h. Ierasti ir ātrumu fiksēt pretēji – 30 km/h = 8,33 m/s, 50 km/h = 13,88 m/s, 90 km/h = 25 m/s, 110 km/h = 30,55 m/s.

Iedomājiet kādu darbību, kuru darāt pie automašīnas stūres vienu sekundi – un paskatieties, pilsētā pa to laiku auto nobrauks 13,88 metrus, bet ārpus pilsētas jau 25 metrus.

Transporta līdzekļa vadītāja reakcijas laiks

Reakcijas laiks tas laika brīdis, kas paiet no mirkļa, kad vadītājs ierauga šķērsli vai kādu bīstamu situāciju līdz mirklim, kad sāk veikt konkrētu situācijai atbilstošu darbību. Piemēram, spiest bremžu pedāli, pagriezt stūri un tamlīdzīgi.

Transporta līdzekļa vadītāja reakcijas laiku ietekmē (pagarina) dažādi faktori – alkohola un medikamentu lietošana, nogurums, pieredzes trūkums, nepierasta automašīna un tml. Nosaukšu aptuveno vadītāja reakcijas laiku, kurš kādreiz tika aizmantots dažādos aprēķinos satiksmes drošības jautājumos. Uzskatāmības pēc uzreiz norādīšu, kādu attālumu reakcijas laikā nobrauc transporta līdzeklis ar ātrumu 90 km/h.

 

Apstākļi Vadītāja reakcijas laiks (sekundes) Reakcijas laikā nobrauktais attālums (metri)
Noguris vai maz pieredzējis vadītājs 0,8 – 1,0 20 – 25
“vidējais” vadītājs 0,6 – 0,7 15 – 17,5
Īpaši koncentrējies 0,4 – 0,5 10 – 12,5

Transporta līdzekļa bremžu sistēmas iedarbošanās laiks

Bremžu sistēmas iedarbošanās laiks ir periods, kāds paiet no bremžu pedāļa nospiešanas mirkļa līdz brīdim, kad sāk bremzēties riteņi. Šis laiks atkarīgs no bremžu sistēmas pievada konstrukcijas, no bremžu pedāļa nospiešanas mirkļa ir vajadzīgs laiks, līdz “pazūd” atstarpes starp bremžu sistēmas detaļām un darba virsmām, kā bremžu mehānismu pievados šķidrums vai gaiss sasniedz nepieciešamo spiedienu.

Visātrāk iedarbojas bremzes ar mehānisko pievadu, bet to darbināšanai jāpieliek salīdzinoši lielāks spēks, tādēļ pat motociklos mehānisko pievadu  aizstāj ar hidraulisko pievadu. Hidrauliskajā bremžu pievadā šķidrums jau atrodas cauruļvados, vajag tikai radīt nepieciešamo spiedienu. Bremžu gaisa (pneimatiskajā) pievada caurulēs pēc bremžu pedāļa nospiešanas tiek ievadīts gaiss un nepieciešams noteikts laiks, līdz tas sasniedz vajadzīgo spiedienu.

Zemāk tabulā uzrādīts bremžu iedarbības laiks un nobrauktais attālums, braucot ar ātrumu 90 km/h.

 

Bremžu vada veids Iedarbības laiks (sekundes) Iedarbības laikā nobrauktais attālums (metri)
Bremžu mehāniskais pievads 0,2 5
Bremžu hidrauliskais pievads 0,3 – 0,4 7,5 – 10
Bremžu pneimatiskais pievads 0,4 – 0,7 10 – 17,5

Transporta līdzekļa bremzēšanas ceļa garums

Tas ir ceļa garums, kādu transporta līdzeklis pārvietojas ar nobremzētiem riteņiem. Nejaukt ar melno svītru garumu uz brauktuves seguma, jo pēdējo paaudžu automašīnām riteņu bloķēšanās nav iespējama.

Bremzēšanas ceļa garums ir tieši atkarīgs no braukšanas ātruma. Jo lielāks būs braukšanas ātrums sākot bremzēt, jo garāks būs bremzēšanas ceļš.

Bremzēšanas ceļa garums ir apgriezti atkarīgs no riteņu saķeres ar ceļa segumu. Jo labāk ritenis “saķersies” ar ceļa segumu, jo īsāks būs bremzēšanas ceļa garums. Riteņa saķere ar ceļu atkarīga no riepu protektora stāvokļa (dziļums, ziemas vai vasaras) un brauktuves seguma stāvokļa. Vislabākā saķere ir braucot pa sausu asfaltu (0,75), grants ceļu (0,5 – 0,6), vēl nepiebrauktu sniegu (0,3 – 0,4). Savukārt uz slapja asfalta saķeres koeficients ir tikai 0,4- 0,5, uz slapja grants ceļa 0,3 – 0,4, uz piebraukta sniega 0,1 – 0,2, bet uz slapja ledus – 0,05 – 0,07.

Kopējais apstāšanās ceļa garums

Kopējais apstāšanās ceļa garums sastāv no ceļa garuma, kādu nobrauc vadītāja reakcijas laikā + ceļa garumu, kādu nobrauc bremžu iedarbības laikā + ceļa garuma, kādu nobrauc bremzēšanas laikā.

Lai gan bremzēšanas ceļa garuma aprēķina formula ir sarežģītāka, tomēr vienkāršotā  veidā aptuveno apstāšanās ceļa garumu var noteikt pēc formulas Sbr= V/10 * V/10. Kur braukšanas ātrums km/h. Tātad, ja braucat ar ātrumu 50 km/h, tad aptuvenais apstāšanās ceļš būs = 50/10 * 50/10 = 5 * 5 = 25 metri, bet braucot ar ātrumu 90 km/h – aptuvenais apstāšanās ceļa garums var būt vismaz 81 metrs.  Atgādinu vēlreiz – aptuvenais bremzēšanas ceļa garums.

Bet kā ar drošo braukšanas distanci

Ja visi transporta līdzekļi viens aiz otra pārvietojas ar vienādu ātrumu, tad braukšanas distancei vajadzētu būt vismaz tādai, kas vienāda ar attālumu, kādu transporta līdzeklis nobrauc vadītāja reakcijas un bremžu iedarbības laikā, jeb – apmēram 1 – līdz 1,2 sekundi aiz priekšā braucošā transporta līdzekļa, gadījumos, kad abi transporta līdzekļi virzās ar vienādu ātrumu un arī bremzē vienā režīmā.  Tomēr ņemot to, ka atšķirīgi var būt ceļa apstākļi pat īsā ceļa posmā un transporta līdzekļu riepu stāvoklis, ka atšķirīgs var būt transporta līdzekļu braukšanas ātrums vai priekšā braucošais var sadurties ar šķērsli un apstāties momentāni, ieteicamā drošā braukšanas distance ir attālums, kādu transporta līdzeklis nobrauc apmēram divās sekundēs.

Personīgi pats jūtos komfortabli šo divu sekunžu attālumā aiz priekšā braucošā transporta līdzekļa. Samazinot šo attālumu, parādās neliels stresiņš, bet palielinot distanci –  noteikti atradīsies kāds adītājs, kurš iesprauksies “komforta zonā” un ievērojami samazinās braukšanas drošību.

 

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...