Spriedze aug

1997.gads. Zemessardzes Kājnieku mācību centrā (ZS KMC) mācību programmas un mācību plānus gatavojām pēc metodikas, kādu mums mācīja britu un dāņu instruktori un virsnieki. Tomēr to apstiprināšana Zemessardzes štāba Apmācību daļā tik gludi vis negāja. Uzdotie jautājumi – loģiska saskaņošanas procesa daļa. Iebildumi – tādēļ, ka apmācību daļā nesaprata šo NATO valstīs izmantoto metodiku. Tā vietā no angļu valodas lielā tempā tulkoja dažādus mācību materiālus un rokasgrāmatas, daļu no kurām apstiprināja kā mācību programmas Zemessardzē. Reizēm šos materiālus sagatavošanas stadijā parādīja arī ZS KMC. Izteicām savus priekšlikumus, kurus bieži neņēma vērā. Tomēr nodrukātajā materiālā varēja lasīt, ka tā sastādīšanā piedalījies arī ZS KMC.



Ārzemju partneri un arī tie zemessargi, kuri paši jau bija paguvuši mācīties ārzemēs, saprata, ka KMC darbība vairāk atbilst NATO principiem, tomēr apstiprinātā metodika liecināja ko citu. Sajūta kā starp diviem dzirnakmeņiem – ārzemju instruktori centās mums palīdzēt, bet mēs domājām, kā pieklājīgi pateikt, ka ne viss tiek atbalstīts “augšā”, ZS štābā. Turpretim, kad vajadzēja televīzijā rādīt kaut ko pozitīvu – žurnālistus uz Cēsīm, KMC veda vai katru nedēļu.

Te tu neesi vajadzīgs

KMC pieļāvām domu, ka ZS Apmācību daļā mūs vienkārši nesaprot. Kādā sarunā ar Apmācības daļas priekšnieku ZS pulkvedi J.Hartmani “piedāvāju sevi” – pārcelties dienēt uz ZS štābu, lai no turienes vieglāk un ātrāk ieviestu vienotu NATO metodiku visā Zemessardzē. Pulkvedis solīja padomāt un noskaidrot pie vadības par tādu iespēju. Pēc vairākām nedēļām atgriezāmies pie šīs tēmas atkārtoti. Neatceros vai konkrētos vārdus, bet pulkveža izteiktā atbilde bija aptuveni šāda: mana pārcelšana uz ZS štābu nav lietderīga un man jāpaliek Cēsīs. Interesanti būtu uzzināt, vai tas bija viņa personīgais viedoklis, vai arī saskaņots ar ZS vadību.

Liktenīgā balle

Augustā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Zemessardzes dibināšanas 5 gadu pasākums. Bija patīkami satikt dažādos laikos un vietās iepazītus cilvēkus. Tajā skaitā sasveicināties pats pienāca ASV Mičiganas štata Nacionālās gvardes ģenerālis pie kura biju uz pieņemšanu Mičiganā.

Pasākuma laikā pienāca kāds līdz tam nepazīstams zemessardzes kapteinis. Iepazīstināja ar sevi – kapteinis Vitauts Mihalovskis. No NBS štāba. Par NBS štāba līdz tam biju dzirdējis pavisam maz. Dzirdētais nāca “caur” ZS štābu un nebija nekas īpaši pozitīvs.

V.Mihalovskis mani daudz iztaujāja par to, ko un kā darām ZS KMC Cēsīs. Arī par to, kā NATO izmantoto metodiku varētu labāk ieviest Latvijā. Teicu, ka jauno pārmaiņu ieviešanai atbalstu vajag iespējami augstākā līmenī, tad vieglāk “dabūt cauri” mazāk zināmas un pat nepopulāras lietas.

Balle jau bija beigusies. Kafija arī. Muzikanti saiņoja savus instrumentus, bet mēs vēl runājām. Man likās, ka šī kapteiņa personā sastapts cilvēks, kuram patiesi interesē tas, kas no tiek KMC. Sarunas beigās V.Mihalovskis piedāvāja man pāriet uz NBS štābu un nodarboties ar šīs NATO metodikas ieviešanu. Tur Apmācību daļā jau esot priekšā man zināms cilvēks – ZS kapteinis Juris Geislers, bijušais KMC instruktors. Ar šo priekšlikumu beidzās mūsu saruna, bet tas vēl nebija viss.

Uz paklāja pie pulkvežiem

Vairs neatceros, cik ilgi apdomāju pāriešanu uz NBS štābu. Piekritu. Sākās papīru lietas. Ziņojums vadībai ar lūgumu pārcelt uz NBS štābu. Uz šī papīra vispirms bija nepieciešams apstiprinājums tam, ka mani ņem pretī NBS štābā. Pēc tam apstiprinājums, ka manai pārcelšanai piekrīt mana pašreizējā vadība, līdz pat ZS štābam. Te nu sākās … Saņemt NBS štāba apstiprinājumu nebija nekādu problēmu. Pēc tam, kad mans ziņojums nonāca ZS štābā – sākās emocionāli notikumi.

Mani izsauca uz ZS štābu. Atceros vien telpu, kurai pa vidu bija garš galds. Galda vienā pusē ierādīja vietu man, bet pretējā sēdēja vairāki ZS pulkveži. Jautāja, vai es esot rūpīgi visu pārdomājis piekrītot pāriešanai uz NBS štābu. Tur esot vieni “sarkanie” pulkveži. Man vajadzēšot izstāties no Zemessardzes un iestāties Aizsardzības spēkos, no jauna dot zvērestu. Atņemšot ZS dienesta pakāpi. Izdienā neieskaitīšot nodienēto laiku Zemessardzē. Sabojāšot savu militāro karjeru.

Uz to teicu, ka nez vai tā būs, jo tā tomēr ir augstākā, bruņoto spēku kopējā struktūra. Īsti gan pārliecināts nebiju, jo, kā jau teicu iepriekš, par bruņoto spēku augšgalu un īpaši NBS štābu, tur, Cēsīs, neko daudz nezinājām. Tomēr pie sevis ticēju, ka kapteinis V.Mihalovskis patiešām dos iespēju darīt to, kas man pa īstam patika – īstenot NATO apmācības metodiku visos bruņotajos spēkos.

Jautāju pulkvežiem, vai tas nozīmē, ka man aizejot uz NBS štābu, turpmāk būsim pretējos ierakumos ar dzeloņstieplēm pa vidu? Un nebūs nekādas sadarbības iespējas? Nebūs iespējams palīdzēt arī citas labas Zemessardzes idejas īstenot visos bruņotajos spēkos?  To gan atceros, ka tieši tā arī jautāju. Par tiem ierakumiem. Pat vairākkārt. Atbildi nesaņēmu.

Toties pavisam drīz saņēmu ZS vadības akceptu uz mana ziņojuma par pārcelšanu. 1997.gada oktobra beigās sāku dienestu NBS štābā.

Citi raksti par šo tēmu: Kategorijā Armija 

 

Visits: 46

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail