Pulkvedis J.Arness centrā

Internets atnesa skumju ziņu – miris atvaļināts pulkvedis, bijušais Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) štāba priekšnieks Juris Arness. Par viņu atcerējos arī pirms divām nedēļām, kad NBA Apvienotais štābs svinēja izveides 25.gadadienu.

Pirmo reizi ar pulkvedi Arnesu satikos deviņdesmito gadu vidū. Tad mani, Zemessardzes Kājnieku mācību centra priekšnieka vietnieku, iekļāva NBS delegācijas sastāvā braucienam uz kādu NATO valsti, lai iepazītos ar armijas apmācības sistēmu. No braucējiem pazinu tikai Zemessardzes virsniekus, jo man, dzīvojošam Cēsu pusē, Aizsardzības spēku pulkveži bija sveši un viņu uzvārdi neko nenozīmēja.

Brauciena laikā bija visai stingrs laika grafiks. Lai nenokavētu, no rītiem mēdzu jau laikus ierasties pie naktsmītnes esošajā auto stāvvietā. Tur katru rītu sastapu drukna auguma, smaidošu pulkvedi, kurš bija iznācis laicīgi “uzvilkt dūmu”. Nestāvējām klusēdami. Pārrunājām iepriekšējā dienā redzēto, kā tas būtu izmantojams Latvijā. Tajās īsajās rīta sarunās secinājām, ka daudzos jautājumos mums ir līdzīgi viedokļi. Tādēļ arī domu apmaiņa sanāca visai atklāta.

Nākošās manas sarunas ar pulkvedi Arnesu notika tad, kad viņš jau bija atstājis NBS štāba priekšnieka amatu un strādāja Aizsardzības ministrijā. Bet es biju nonācis NBS štābā  Apmācību daļā.

Pulkvedis J.Arness pie galda

Bieži iegāju pie viņa nelielajā kabinetā, kas atradās ēnainā gaitenī pie “robežas” starp NBS štābu un Aizsardzības ministriju. Garajā sarunās Arness mani iztaujāja par personāla apmācību Lielbritānijā, Dānijā un ASV, jo viņš neprata angļu valodu, bet tas bija mans pamata darbs. Un dalījās ar savām zināšanām par tiem pašiem jautājumiem no Vācijas armijas. No viņa daudz ko uzzināju arī par štābu darbu kā tādu, ko Arness bija pats ieguvis dienot Padomju Armijā, bet man tas bija kas pavisam jauns.

Sarunās ne reizi viņš nelika manīt, ka ir ar daudz lielāku dienesta pieredzi, salīdzinot ar mani, armijas gudrībās mazapmācītu virsnieku no Zemessardzes. Tās bija vienlīdzīgas sarunas.

Nezināju arī, ka tajā laikā  NBS virsnieki bija iedalīti divās kastās – “savējie” un “sarkanie”. Reiz mani pie sevi izsaucas tā laika NBS štāba priekšnieks ZS pulkvedis G.Ābols un teica, ka esot dzirdējis par manu biežo un ilgo ciemošanos pie Jura Arnesa. Izstāstīju par manām sarunām ar Arnesu, ko es no tām iegūstu savam dienestam.  G.Ābols mani uzklausīja, bet arī neko nepārmeta.

Mūsu sarunas ar J.Arnesu turpinājās. Ne tikai par armijas lietām vien. Arī par dārza darbiem pavasarī, kas viņam bija īpaši tuvi. Un vēl ilgi atcerēšos, kā viņš mani parasti uzrunāja: “Sveicināts, Jāņa kungs!”. Liels paldies viņam. Goda Vīrs.

Visits: 42

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail