Kādā janvāra vakarā saņēmu telefona zvanu no bijušā NBS dienesta laika kolēģa Egīla par to, ka februāra sākumā paredzēts NBS Apvienotā štāba 25 gadu jubilejas pasākums. Kāda patīkama ziņa par iespēju satikt daudzus bijušos kolēģus. Tādu iespēju nedrīkst laist garām.
Piektdiena, 3.februāris. Baidoties no sastrēgumiem Rīgas ielās, esmu nedaudz pārrēķinājies. Līdz pasākuma sākumam atlikusi vairāk kā stunda. Mēģinu “nosist laiku” Rīgas ielās, bet aukstais vējš ātri vien iedzen telpās. Esmu viens no pirmajiem, kurš savu mēteli uztic garderobistei. Skatiens pārskrien tiem dažiem, kuri arī jau atnākuši. Neviena nepazīstu. Laikam no cita NBS štāba perioda.
Augšstāva telpās pirmo satieku Juri no Personāla departamenta. Sasveicināšanās un nākošie jautājumi – ko katrs dara tagad? Liekas, ka tie šajā vakarā ir vieni no biežāk uzdotajiem jautājumiem. Pēc tam nāk Gunārs ar kundzi. Gunārs tikpat jauneklīgs un enerģijas pilns, kādu to pirmo reizi satiku vēl Zemessardzes Kājnieku mācību centrā. Sen tas bija. Tikai mati sirmāki. Daudz pārrunājama ar Oļegu, Egīlu, Aināru.
Nāk bijušie kolēģi jau “no mana laika”. Gan tādi, ar kuriem kopā strādāts ikdienā, gan arī tādi – kuri redzēti NBS štāba gaiteņos, bet tieši neuzrunāti tad, agrāk. Tagad barjeras pazudušas. Visi kā viena ģimene. Sveicināšanās tā, kā sen, sen zināmi.
Vīrieši atpazīstami bez lielām problēmām. Sarežģītāk ar sievietēm. Lielāka daļa no viņām redzētas tikai formas tērpā ar vienkāršu matu sakārtojumu un unificētu apģērbu – bezformīgos lauku formas tērpos vai arī formas blūzēs. Bet tagad – skaistos vakara tērpos ar izveidotām frizūrām. Vajag piepūlēties, lai atcerētos.
Ir arī cilvēki, kuri paskatās kā uz tukšu vietu. Kaut labi pazīstami. Bet tā jau viņu izvēle un problēma. Neuzplijos ar atpazīšanu un atmiņām.
Patīkami, ka daudzi no tiem, kuri vēl aktīvajā dienestā, ievērojami pakāpušies pa dienesta kāpnēm. Lielākā daļa no viņiem man palikuši atmiņā ar ļoti godprātīgu attieksmi pret dienestu. Lai veicas arī turpmāk!
Pamazām vakara viesi sadalās pa grupiņām pie galdiņiem un sarunas turpinās. Ne tikai par bijušo. Vienlaikus neformālā gaisotnē tiek pārrunāti arī aktuāli darba jautājumi un saskaņoti nākotnes plāni. Viss turpinās arī bez tiem, kuri tagad “laukā no aprites” un bauda civilpersonas labumus.
Iepriekš nebiju paskaitījis, bet šogad paliek 20 gadi, kopš pats nonācu NBS Apvienotajā štābā. Žēl, ka nesastapu nevienu “no tā laika”. Tad gan būtu ko atcerēties, lai arī daudzi no viņiem bija vēl tā sauktie “sarkanie pulkveži”. Tomēr godprātīgi virsnieki.
Katram pasākumam reiz pienāk beigas. Un saka, ka pareizais laiks aiziešanai ir vēl pirms beigām. Kaut gan šo teicienu varētu apstrīdēt un “pierādīt” ar faktiem. Bet par to pastāstīšu citā reizē. Pavisam drīz. Ceru tikties ar kolēģiem pēc 5 gadiem, NBS Apvienotā štāba 30 gadu jubilejā.
Visits: 63
