Daļa no autovadītājiem daudz laika pavada ceļa satiksmē apdzīvotās vietās vai citos ceļa apstākļos, kur automašīna pārvietojas ar salīdzinoši mazu ātrumu. Tad veidojas iespaids, ka vajadzības gadījumā automašīnu var apturēt gandrīz vai momentāni. Tiesa, tas ir maldīgs uzskats.
Savukārt apdzīvotās vietās, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums lielāks par 50 kmh, vai arī ārpus apdzīvotām vietām, reizēm nonākam situācijas, kad automašīna, saskaņā ar dabā valdošiem fizikas likumiem, automašīna nemaz tik ātri nav apstādināma.
Jāpieņem tas fakts, ka šie fizikas likumi nav atkarīgi ne no jūsu garastāvokļa un autovadītāja stāža, ne no stāvokļa sabiedrībā, ne no automašīnas zīmola, kā arī ne no naudas daudzuma bankas kontā. Tomēr, kaut vispārīgi zinot to ietekmi uz jūsu automašīnu, iespējams izvairīties no nevajadzīgām nepatikšanām.
Lai apturētu automašīnu, vispirms auto vadītājs pieņem lēmumu un tad nospiež bremžu pedāli – tas ir reakcijas laiks, kurā automašīna turpina ripot. Tad paiet laiks, kādā sāk darboties bremžu sistēma. Tas ir īss, bet tomēr automašīna turpina ripot. Pēc tam seko pats svarīgākais un bieži arī labi pamanāmais (pēc pēdām uz brauktuves) apstāšanās posms – laiks, kad bremžu sistēma darbojas un bremzē automašīnas riteņus. Kaut arī aizvien lēnāk, tomēr arī tad automašīna turpina savu virzību uz priekšu.
Te nonākam pie paša svarīgākā – ja braucot apdzīvotā vietā vai ārpus tās uzmanīga autovadītāja reakcijas laiks un bremžu iedarbība slaiks kopā ir apmēram 1 sekunde, vai pavisam nedaudz vairāk, tad, ņemot vērā lielāku braukšanas ātrumu, bremzēšanai un automašīnas apturēšanai neieciešamais laiks ievērojami palielinās. Līdz ar to pagarinās arī kopējais automašīnas apstāšanās ceļa garums metros.
| Ātrums km/h | Metrs/sekundē | Bremzēšanas ceļš, m | Apstāšanās ceļš, m |
| 10 | 2,8 | 1,00 | 3,78 |
| 20 | 5,6 | 4,00 | 9,56 |
| 30 | 8,3 | 9,00 | 17,33 |
| 50 | 13,9 | 25,00 | 38,89 |
| 70 | 19,4 | 49,00 | 68,44 |
| 90 | 25,0 | 81,00 | 106,00 |
| 100 | 27,8 | 100,00 | 127,78 |
| 110 | 30,6 | 121,00 | 151,56 |
| 120 | 33,3 | 144,00 | 177,33 |
| 130 | 36,1 | 169,00 | 205,11 |
Pēc tabulā uzrādītā braukšanas ātruma “metrs/sekundē” varat redzēt, cik tālu automašīna noripo, kamēr autovadītājs pieņem lēmumu (reaģē). Piemēram, braucot ar ātrumu 30 kmh tie ir 8,3 metri, bet braucot ar ātrumu 90 kmh, tie ir 25 metri. Tikai filmās automašīna tādos gadījumos ripo lēni un graciozi, līdz tās vadītājs pieņem kaskadiera cienīgu lēmumu.
Savukārt bremzēšanas ceļa garumam ir viena ļoti svarīga īpatnība – tā garums nepalielinās proporcionāli ātruma izmaiņām. Tas pagarinās braukšanas ātrumam “kvadrātā”. Skatieties tabulā: ja braucot 30 kmh bremzēšanas ceļa garums ir 9,00 metri, tad palielinot braukšanas ātrumu trīs reizes – līdz 90 kmh, bremzēšanas ceļa garums nav vis tikai trīs reizes garāks (27 metri), bet gan deviņas !!!! reizes garāks – 81,00 metrs. Vēl pieskaities klāt attālumu (25 metri), kādu automašīna nobrauks jūsu reakcijas laikā un kopējais apstāšanās ceļš būs jau 106,00 metri.
Bet, ja 90 kmh vietā izlemsiet braukt “uz” 110 kmh, tad jūsu auto apstāšanās ceļš pagarināsies pa veseliem 45 metriem līdz 151,56 metriem.
Nonākot kritiskā (avārijas) situācijā uz ceļa un 90 kmh vietā braucot ar ātrumu 110 kmh, šos 45 metrus faktiski atņemsiet pats sev vai kādam citam, tā mazinot iespēju ne tikai izvairīties no iespējamās sadursmes, bet arī negūt savainojumus. Vai pat palikt dzīvam.
Tabulā norādītie bremzēšanas ceļa garumi ir aprēķināti izmantojot vienkāršotu formulu un pieņemot, ka bremzēšana notiek ideālos apstākļos uz sausa, kvalitatīva asfalta. Uz slapja asfalta bremzēšanas ceļš pagarinās 1,5 reizes, bet uz piebraukta sniega līdz pat 2,0 reizēm.
Tuvākajā laikā plānoju sagatavot līdzīgu skaitlisku skaidrojamu par to, kas notiek sarežģītā un vienlaikus bīstamā apdzīšanas procesa laikā. Savukārt jau kādu laiku iepriekš te ievietoju rakstu par to, kā izvēlēties drošu braukšanas distanci: Kā izvēlēties drošu braukšanas distanci uz ceļiem.
…
