Neilgi pirms Ziemassvētkiem internetā tika ievietota kādas mednieces fotogrāfija ar legālās medībās nomedītu lūšu māti. Šī fotogrāfija radīja negaidīti plašu un ilgu viļņošanos un emociju izpausmes ne tikai internetā, bet arī radio.
Dienu pirms Ziemassvētkiem klausījos šim notikumam veltītu sižetu Latvijas Radio 1, kurā kāda no uzaicinātajām personām izteica drosmīgu viedokli, par to, ka sabiedrībā izveidojusies nepareiza izpratne par būtiskām vērtībām. Aizvien biežāk dzīvnieks tiek vērtēts augstāk par cilvēku. Arī šajā gadījumā par medībās nomedīto lūšu māti cilvēki izsakās daudz vairāk (biežāk), emocionālāk un ilgāk nekā par, piemēram, neseno terora aktu, kurā gāja bojā divpadsmit cilvēki. Cilvēku nelaime, pat nāve mūs atstāj vienaldzīgus. Par to tik daudz rāda TV un internetā, diskutē citos plašziņas līdzekļos, ka palikusi ierasta un neatņemamam dzīves sastāvdaļa. Notrulināmies? Vai arī tas viss notiek tik tālu, ka, liekas, uz mums tas neattiecas.
Šī cilvēka pa radio teikto atcerējos aizvakar stāvot rindā pie kases kādā veikalā. Pirms kases novietotas divas stikla kastes ziedojumiem. Viena no tām gandrīz līdz augšai pilna ar sīknaudu, bet otrajā tās pavisam maz. Rindā pirms manis māte iedeva bērnam sīknaudu un rādīja, lai iemet pilnākajā kastītē. Kad bērns vaicāja, kādēļ nemest arī otrajā, māte atbildēja – nezinu, kas tas ir. Uz pilnākās ziedojumu kastītes bija uzraksts: „Mājdzīvnieku glābšanai novadā”, bet uz otras, tukšākās – „Latvijas Bērnu fonds”.
Visits: 25
