VALTERS-EKurš gan negribētu nodzīvot garu, veselīgu un pozitīvām emocijām bagātu mūžu? Nu, piemēram, līdz kādiem simts gadiem. Gadījumos, kad tā nenotiek, tiek piesauktas visādas, it kā nenovēršamas, veselības kaites.

Man tomēr tuvāka ir cita versija, kuru praksē pierādīja kāds daudziem pazīstams latviešu strēlnieks un aktieris Ēvalds Valters. Nespēju nocitēt viņa teikto šajā jautājumā, bet „tuvu tekstam” tas varētu būt sekojoši.

Visas veselības problēmas sākoties mūsu galvās. Lai no tām izvairītos, jāsakārto sava attieksme pret to, kas katru dienu notiek mums visapkārt.

Visu to, kas notiek pasaulē, nosacīti vajagot sadalīt divās daļās. Pirmajā vieta tiem notikumiem un procesiem, kurus mēs, kā indivīds, nevaram ietekmēt. Jā, mums tas nepatīk, tas ir šausminoši, bet notiekošo reāli ietekmēt nevaram. Tad kādēļ sevi negatīvi „uzskrūvēt” un emocionāli dedzināt?

Otrajā „nodalījumā” tikai tie notikumi, kuru ritējumu un iespējamos rezultātus mēs varam ietekmēt. Tie ne vienmēr ir pozitīvi notikumi, tomēr varam tiem līdzdarboties un gūt pozitīvas emocijas ar sev tīkamu rezultātu. Līdzdarbošanās un pozitīvs gala iznākums ir tas lādiņš, kas mums dod emocionālu enerģiju un vienlaikus neļauj sevī meklēt visādas kaites, neļauj par tām domāt „un vilkt gaismā”.

Vienīgi dzīvojot ar šādu dzīves notikumu dalījumu varam sastapties ar apkārtējo neizpratni un nosodījumu par to, ka neesat tikpat emocionāli kā viņi par neietekmējamiem notikumiem. Noteikti sauks jūs par neiejūtīgiem un vienaldzīgiem. Tā kā tā ir katra paša izvēle – „cepties” līdzi un „skaldīt matus” par jebko, vai tomēr mēģināt nodzīvot līdz simts gadiem.

Visits: 41

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail