Neceri ka tas kādreiz beigsies

Lielākā daļa no mums maldīgi domā, ka reiz pienāks diena, kad viss būs padarīts, sasniegts iecerētais un varēs vairāk nodarboties ar to, kas vajadzīgs un patīkams pašam sev.

Vai nu tas ir kāds steidzams darba uzdevums, svarīgs projekts, remonts dzīvesvietā, papildus darbs naudas krāšanai ceļojumam vai kurināmā gādāšana ziemai, kam tiek dota priekšroka. Šo darbiņu padarīšu un tad gan … tad būs gana laika darīt visu to, pēc kā sirds kāro.

Kādas muļķības. Netici! Tāds laiks nepienāks nekad, jo aiz pašreiz darāmā nebeidzamā rindā stāv jau nākošais, kurš kādam (varbūt arī pašam) šķiet tik svarīgs un tik steidzams, lai paša vēlmes atbīdītu uz “vēlāk” jau kuro reizi.

Varbūt tevī mājo kāda radoša ideja – gleznot, sarakstīt mūziku, uzņemt interesantu video, kas prasa lielāku koncentrēšanos, bet visu laiku atliec uz “vēlāk”, ne “šodien”, jo tagad jāpagūst “tas” un tad vēl “tas” vai arī vienkārši šodien esmu noguris un vieglāk ir nedarīt neko. Kā tas reizēm notiek ar mani pašu.

Ja tā ir, tad esi nonācis punktā, kurā jāizlemj – turpināt dzīvot mīkstā dīvānā ar TV pulti rokā un runāt par saviem sapņiem, kuri tā arī nekad nerealizēsies. Jo atlikšana uz vēlāku laiku ir tikai aizbildinājums paša disciplīnas trūkumam.  Var arī meklēt iespēju, lai katru dienu veltītu kaut neilgu laiku tam, ko līdz šim esi atlicis. Kaut pavisam neilgi, bet tomēr atrast. Līdz tas kļūst par ieradumu un normālu, ieplānotu dienas pasākumu daļu. Tādu pasākumu, kas vajadzīgs pašam, ne kādam citam.

Galu galā izrādīsies, kas tas nemaz nav tik grūti, tikai vajag ļoti gribēt un jau tagad dzīvot pilnvērtīgi – gan sev tuvajiem, gan arī pašam sev. Pēc paša pieredzes varu teikt, ka tieši šī maza uzvara pār sevi, pār savu neizlēmību dod patiesu gandarījumu un emocionālu pacēlumu, kas var izrādīties pat lielāks par paveiktā darbiņa rezultātu.

Raksta ideja radās lasot “Īsta vīrieša ceļš”. Deivids Deida.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...