Ukraina lāpa caurumus savā žogā

Joprojām regulāri sekoju līdzi karstajiem notikumiem Ukrainā, kuri no Krimas pārmetušies uz Ukrainas austrumu apgabaliem. Pēc internetā un TV pieejamās informācijas grūti saprast objektīvo situāciju, jo abas puses (Ukraina un Krievija) informācijas jomā stipri velk „deķīti uz savu pusi” un notikumus izgaismo sev labvēlīgā (vajadzīgā) skatījumā.

Viens gan katram loģiski domājošam cilvēkam skaidrs, ka nav iespējams cīnīties ar teroristiem (seperātistiem) uz vietas, ja to skaits nepārtraukti papildinās pāri nekontrolētai Ukrainas robežai ar Krieviju. Tas ir tikpat bezjēdzīgi, kā censties izsmelt ūdeni no vannas, kurā tas nepārtraukti papildinās no krāna.

Ukrainas varasvīri gan saka, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem Krievija uzskatīta par sabiedroto un tāpēc kopējā robeža nav vis apsargāta, bet tikai novērota. Līdz ar to robežsargi stacionāri atrodoties vien pie pārejas punktiem, citviet pārvietojas patruļas. Vietām robeža nav pat precīzi „nosprausta” dabā, kas arī var radīt pārpratumus.

Tagad gan situācija tiekot radikāli mainīta. Uzsākta kopēja Nacionālās gvardes, Armijas un Robežsardzes operācija lai izveidotu stingri kontrolētu joslu gar Krievijas robežu. Apvienotie spēki jau sākuši reidu gan no ziemeļiem, gan no dienvidiem un padzinuši teroristus jau vairāk kā simts kilometru garā joslā. Problēmas var sagādāt atsevišķi robežas pārejas punkti, kurus teroristi pārveidojuši par nopietniem ugunspunktiem.

Pabeigt šo robežas kontroles pārņemšanas operāciju plāno tuvāko dažu dienu laikā. Tās rezultātā visus ceļus no Krievijas robežas kontrolēs Ukrainas vienības – vai nu tieši atrodoties uz ceļiem, vai arī ceļi atradīsies bruņu tehnikas ieroču sniedzamības zonā.

Savukārt citu risinājumu piedāvājis Dņepropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs. Viņš par piemēru ņem Somijas „Manerheima līniju”, kura pasargāja somus no krieviem pagājušā gadsimtā, kā arī Izraēlas būves pret teroristiem pašreiz.

Priekšlikums ir šāds – gar Ukrainas un Krievijas robežu izveidot īpaši izturīgu metāla žogu, kuram pāri netiktu ne cilvēki, ne dzīvnieki. Pieeju žogam apsargātu ar īpašu tranšeju un dzeloņstiepļu žogu sistēmu, izvietojot arī signālmīnas un pretkājnieku mīnas. Tranšejas nodrošinātu arī pret tehnikas pārvietošanos.

Žoga kopgarums būtu ap 1920 km. To iespējams izbūvēt 5 – 6 mēnešos. Izmaksas – materiāli + darbs = 100 miljoni euro. Žoga izbūvi finansētu no privātiem līdzekļiem. Lielākais finansētājs būtu labdarības fonds „Dņepr-1”. Izbūvi veiktu Ukrainas būvfirmas.

Projekts iesniegts izskatīšanai un izlemšanai Ukrainas prezidentam – bruņoto spēku virspavēlniekam.

Lai arī kāds būtu prezidenta lēmums, par caurumiem Ukrainas robežā jādomā jau tagad. Citādi pat grūti pateikt, kuras „puses” tanki braukā gan pa Ukrainas, gan pa Krievijas zemi, jo tādi novecojošie tanku modeļi sastopami abu valstu bruņoto spēku krājumos.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...