Par to, cik liela nozīme krievu valodas prasmei dzīvojot Latvijā, aktīvi diskutē ik pa laikam. Diskusiju dalībnieki dalās ar saviem uzskatiem, kas radušies no pašu un paziņu pieredzes vai arī … izmet savu viedokli bez kādiem pamatojošiem argumentiem.
Labklājība, kuru mēs visi gaidām, paaugstināsies tad, ja vairāk pelnīs uzņēmēji un strādājošie, daļa naudas nonāks valsts kasē nodokļu veidā un atgriezīsies valsts nodrošinātā pakalpojumu paketē (piemēram, izglītība, veselības aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība).
Kur ņemt naudu? Neies jau laupīt uz ielas un naudu atņemt ar varu. Naudu var iegūt no cilvēkiem, sniedzot tiem nepieciešamos pakalpojumus un pārdodot preces.
Latvijas iedzīvotāju skaits, kaut arī jau lēnāk, bet turpina samazināties. Tādēļ preču un pakalpojumu pārdošanā daļa no „mērķauditorijas” jāmeklē ārzemnieku vidū. Vai nu tie ir tūristi, vai arī dažādos uzņēmumos Latvijā strādājošie.
Kur katrs cilvēks vēlas iepirkties vai saņemt pakalpojumus? Tur, kur pieņemamas cenas vai arī (un arī) laba un laipna apkalpošana. Pie labas apkalpošanas, bez šaubām, pieder arī personāla spēja bez pārpratumiem sazināties ar klientiem. Neatkarīgi no tā, vai tas ir kāds atpūtas komplekss, banka, ēdināšanas uzņēmums vai uzņēmuma ofiss, kurā tiek uzturēti kontakti ar ārvalstu sadarbības partneriem – saziņai vajadzētu notikt bez tulku starpniecības.
Lai arī kādas nebūtu attiecības ar kaimiņiem mūsu valsts austrumos, fakti (statistika) rāda, ka ar katru gadu ievērojami palielinās to iebraucēju skaits Latvijā, kuru sazināšanās pirmā (dzimtā) valoda ir krievu valoda. Šie iebraucēji, atšķirībā no Centrālās, Ziemeļ un Rietumeiropas iedzīvotājiem, Latvijā iztērē daudz vairāk naudas.
Te nu arī soli pa solim nonākam pie tā, ka krievu valodai joprojām ir nozīmīga loma Latvijā. Arī katra aktīva un karjeru veidot griboša jauna cilvēka dzīvē. Cits jautājums, cik pamatota ir prasība zināt krievu valodu katrā konkrētā amatā – par ko tagad sašutuši daudzi jauni cilvēki – neņemos spriest.
Tas, ka spēj sazināties ar krieviski runājošiem vienaudžiem pagalmā un atpūtas pasākumos, kad talkā var ņemt žargona vārdus un izlīdzēties ar visādiem „jaunvārdiem” – vēl nenozīmē prast valodu tādā līmenī, kādā tā jālieto darba vietā, it īpaši, ja jāraksta dokumentus svešvalodā. To pašu jau var teikt ne tikai par krievu valodu, bet arī citām svešvalodām un pat latviešu valodu.
Ja cilvēks, kurš ieguvis vidējo izglītību, raksta darba dokumentu (vēstuli) latviešu valodā tādā kvalitātē, ka pirms tās nosūtīšanas priekšniekam divas vai pat trīs reizes jālabo elementāras gramatikas kļūdas, nemaz nerunājot par loģiska satura un stila trūkumu – tad vaina jāmeklē nevis darba vietās, kurām ir savas pamatotas vajadzības prasīt labas valodas zināšanas, bet gan skolās un mācību programmās, pēc kurām mācās mūsu jaunieši. Tagad „plūcam” šīs izglītības augļus – jauniešu ierobežotas iespējas dabūt iecerēto darbu.
Starp citu – ar krievu valodas starpniecību iespējams sazināties ar iedzīvotājiem , kuri apdzīvo apmēram 1/6 daļu no Zemes sauszemes platības. Tā nav tikai Krievija.
Nobeigumā
Pirms dažām dienām biju Lietuvā. Gribēju paēst pusdienas, bet izrādās, ka tas nebija tik vienkārši, jo gados jaunais apkalpojošais personāls runāja tikai lietuviešu valodā un nedaudz arī angļu valodā. Bet krieviski maz ko saprata. Protams, ņemot palīgā visu valodu sajaukumu, neēduši nepalikām.
Visits: 43
