Jau vairākas nedēļas esot pie datora to vien daru, kā palaikam skrienu cauri internetam meklējot jaunākās ziņas no un par Krimu. Sekoju līdzi notikumiem arī Kijevā, bet tur notiekošais likās lokāls konflikts, kurš atrisināsies ar personāliju nomaiņām dažos amatos un ātrām tiesas prāvām. Bet tas, kas notiek Krimā – ir daudz bīstamāk.

Konflikti pasaulē notiek bieži. Vienmēr licies – tas ir tālu un mani tieši neskar. Arī tad, ja cietušie un bojāgājušie skaitāmi tūkstošos. Tas vienmēr licies tālu. Bet ne šoreiz.

Lai arī līdz Krimai attālums mērojams tūkstošos, domāju, ka tas mani skars pavisam tieši. Ja ne fiziski, tad iesēs manī nemiera un nedrošības sēklu, jo vien no pusēm darīs visu, lai panāktu to, ko iecerējusi.

Veltas ir rietumu pasaules politiķu runas un izteiktie brīdinājumi Krievijai ar sankcijām, ja tā neizvedīs savu karaspēku no Krimas. Krievija to nedarīs. Tādu lēmumu Krievijas pašreizējie politiķi nepieņems, jo tā būtu sava un Krievijas vājuma izrādīšana laikā, kad Krievija vēlas ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu Pasaules politikā un kartē.

Rietumos skaļākiem politiķu paziņojumiem fonā ir lasāmi arī citi viedokļi par to, ka Krievijas (Krievijas biznesmeņu) nauda tik daudz un dziļi ir ieguldīta attīstīto Eiropas valstu biznesā, ka pret Krieviju vērsto sankciju gadījumā ekonomiski var ciest arī paši sankciju pielietotāji.

Tā vien liekas, ka rīt mēs pamodīsimies citā pasaulē. Tādā, kur nedrošība jau būs pavisam tuvu mūsu mājas slieksnim. Neskatoties uz to, ka šovakar vēlu lasīju ziņu par to, ka pamieru noslēgušas Krievijas un Ukrainas armiju vadības Krimā. Spēka konfrontācija tiek atlikta tikai uz piecām dienām. Un ne jau bez Maskavas ziņas, kurai, acīm redzot, prātā daži politiski gājieni pēc šodienas referenduma rezultātiem.

Pēc nedēļas izrādīsies, ka Krimā atrodas svešas valsts (Ukrainas) karaspēks, kuru, kā okupantus jāpadzen. Iespējams, ka dos iespēju mierīgā ceļā izbraukt Ukrainas armijas personālam ar savām ģimenēm, bet atstājot ieročus un kaujas tehniku. Tieši karavīru ģimeņu atrašanās blakus armijas daļām un to pakļaušana dzīvības briesmām var būt pamatojums tam, ka Ukrainas karavīri atturēsies no ieroču lietošanas armijas bāzu ieņemšanas gadījumā.

Nesen tika publiskota informācija, ka Krievijas militārpersonas Krimā ievestas jau pirms vairākām nedēļām. Tātad – Krimas „piesavināšanās” bijusi plānota jau Krievijai labvēlīgā Ukrainas prezidenta varas laikā. Varas pārņemšana Kijevā tikai paātrināja notikumus un deva papildus argumentāciju tam, kas notiek šajā pussalā.

Domāju, ka faktiski Ukraina ir zaudējusi Krimu, jo Krievija no šī guvuma neatteiksies neraugoties uz rietumu valstu solītajām sankcijām. Tiem, kuri ir pie varas, naudas ir diezgan, lai uz savas ādas neizjustu sankciju sekas, bet Krievijas tauta, kuru vistiešāk var skart ekonomikas kritumu, neiedrošināsies sacelties pret pašreizējiem Kremļa iemītniekiem.

Atliek cerība, ka Krievijas armijas manevri Ukrainas pierobežā ir tikai muskuļu demonstrēšana, ukraiņu psiholoģiskā ietekmēšana un līdzeklis nemieru provocēšanai Ukrainas austrumu apgabalos.

Ceru, ka nenonāks līdz spēka lietošanai un situācija nekļūs sliktāka kā šodien. Citādi – iestājusies domu paralīze un mana radošā domāšana apstājusies …

Visits: 37

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail