Pēdējā laika ne reizi vien lasāma pieredze un viedokļi par vidējā ātruma kontroles radariem. It kā tie “nositot” braukšanas ātrumu stipri zemāk par tajā ceļa posmā atļauto, kas savukārt novedot pie nervozēšanas, nevajadzīgas un bīstamas apdzīšanas. Nevarot arī vairs braukt “nekaitīgi” ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu.
Par to, ka tajās vietās, kur braukšanas ātrumu kontrolē ar “vidējā ātruma radaru”, nebūtu prāta darbs braukt ātrāk, piekrītu. Bet tā jau katra paša autovadītāja izvēle. Kā arī uzsvaru varētu likt uz vārdu salikumu “vidējā ātruma” kontrole. Ja kaut kur lēnāk, tad citviet var arī nedaudz ātrāk. Saprātīgās robežās.
Lai arī pa laikam iznāk braukt šādos ceļa posmos, es gan pats neesmu novērojis to, ka notiktu masveidīga “vilkšanās” vai arī rosinātu uz nedrošiem apdzīšanas gadījumiem. Bīstamie apdzinēji uz ceļa atradīsies pie jebkura atļautā braukšanas ātruma. Tāpat arī “lēnie”, kuriem dažādu iemeslu dēļ pat pārējo auto vidējais ātrums šķitīs par ātru. Tādi mēs esam – unikāli, atšķirīgi indivīdi, pret kuriem vajadzētu attiekties ar saprotošu iecietību.
Iespējams, ka mans ievads sanācis pārāk garš, jo virsraksts solīja stāstu par automašīnas faktisko braukšanas ātrumu. Vai zināt, ka katrai automašīnai spidometrs vairāk vai mazāk braukšanas ātrumu uzrāda ar kļūdu? Arī manam auto ir tāda pati tendence. Tādēļ, manuprāt, der zināt savas automašīnas spidometra kļūdu, lai nevajadzētu pārlieku nervozēt un nevajadzīgi sabremzēt braucamo katrā vietā, kur noteikti kādi braukšanas ātruma ierobežojumi.
Savas automašīnas spidometra mērījuma kļūdu noteicu ar divām metodēm. Viena no tām – automātiskās kameras, kuras ekrānā uzrāda garām braucošo transportlīdzekļu faktisko braukšanas ātrumu. Piemēram, apdzīvotā vietā, pēc spidometra izvēlos 50 kmh un skatos, ko rāda radara ekrāns. Tas parasti rāda pa kādiem 3 – 4 kmh mazāku ātrumu. Tas nozīmē, ka “pēc spidometra” braucot ar ātrumu 53 kmh, ar savu auto vienalga būšu iekļāvies atļautā ātruma limitā. Savukārt, ja “pēc spidometra” drošības pēc braukšu ap 45 – 46, tātad faktiskais ātrums būtu vien 41 – 42 kmh.
Kā ar spidometra kļūdas noteikšanu ārpus apdzīvotām vietām? Tad faktiskā braukšanas ātruma noteikšanai izmantoju auto GPS navigāciju vai arī navigācijas aplikācijas mobilajā telefonā. Drošāk to izdarīt dažādās aplikācijās, ne tikai populārajā Waze vien.
Tā es konstatēju, ka ar savu automašīnu “pēc spidometra” braucot 90 kmh, faktiskais braukšanas ātrums ir vien 84 – 85 kmh. Tas nozīmē, ja “pēc spidometra” braucu ar 94 kmh, tad pavisam noteikti nav pārsniegti atļautie 90 kmh. Savukārt vietās, kur atļautais ātrums ir 110 kmh, ātruma limits “pēc spidometra” tiek sasniegts ar 117 kmh.
Ņemot vērā iepriekš minētās spidometra rādījumu kļūdas, ieraugot zīmes, kas informē par kādu ātruma ierobežojumu, nav vajadzības drošības pēc “nomest” braukšanas ātrumu “pēc spidometra” dažus kilometrus stundā lēnāk par atļauto.
Iesākumā gan vajag atrast sava auto spidometra kļūdu pie dažādiem braukšanas ātrumiem. Tad pats braukšanas process kļūs vienmērīgāks, mazāk stresains un ātrāks. Kā arī braucot nepiesaistīsiet pat Ceļu policijas “dzīvo” patruļu uzmanību. Saku pēc savas pieredzes.
Raksts par līdzīgu tēmu – satiksmes drošību: Ne visiem agresīvajiem autobraucējiem paveicas.
Ja jums šis raksts patika un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
…
Visits: 139
