Pirms dažām dienām internetā redzēju fotogrāfiju, kurā uz BMW automašīnas motora pārsega bija ērti iekārtojušies vairāki kaķi. “Zem” fotogrāfijas komentārs, ka kaķi mēdzot gulēt uz “slimajām” vietām. Raugoties uz šo fotogrāfiju nez no kuras atmiņu “spraugas” izlīda kāds reāls notikums.

Tas notika tajos sensenos laikos, kad jau kādu laiku biju braucis ar savu pirmo “rietumu” ražojuma automašīnu Opel Kadet. Tāpat kā tagad, arī tad katru gadu vajadzēja apmeklēt automašīnu obligāto “veselības pārbaudi” – tehnisko apskati. Būtiskā starpība, ka tad vēl nebija gaidītāju rindas kārtas numuriņu. Samaksā kas jāmaksā un stāvi “dzīvajā rindā”.

Tā nu stāvēju (pareizāk būtu teikt) sēdēju tajā rindā, klausījos radio un vēroju apkārt notiekošo. Te pēkšņi, saceļot putekļu mākoni, visiem garām “palidoja” BMW un apstājās blakus apskates ēkas durvīm. Rindā stāvošie (sēdošie) šoferīši visi kā viens saslējās savos auto sēdekļos, bet pagaidām neviens neko skaļi “neizrādīja” par šādu “bembista” gājienu. Tikmēr no BMW izkāpa jauns vīrietis un iegāja auto apskates ēkā.

Kad pienāca mana kārta iebraukt uz pārbaudi, mana auto dokumentus paņēma tieši tas iepriekš pieminētais vīrietis. Ahā, tātad tas bija darbinieks, nevis kāds nekauņa, kurš gribēja tikt bez rindas.

Jaunais vīrietis iesēdās manā Opelītī, pārbaudīja, kas viņam tur baudāms un pabrauca nedaudz uz priekšu. Nācās pagaidīt, kamēr pabeidz apskatīt priekšā stāvošo automašīnu.

Negaidīti viņš iesāka sarunu par to, kā iespējams iegādāties auto rezerves daļas. Jautāja, kur es tās pērkot. Teicu – autoveikalā vai arī servisā meistari paši tās nopērk. Ko tieši vajag. Tad viņš sākas stāstīt, cik ērti esot rezerves daļas pirkt internetā.

Tā kā es to nekad nebiju darījis, tad nekāda saruna mums nesanāca. Drīzāk viņa monologs, ko pacietīgi uzklausīju. Līdz viņa stāstījums jau nonāca līdz tam, ka vīrietis nosauca pat konkrētas gaitas iekārtas detaļas, kuras viņš katru gadu tā pērkot.

Man tā kā nedaudz kauns palika, ka neko no interneta pirkšanas nesapratu (tajos laikos), bet likās, ka neko neteikt būtu nepieklājīgi. Tad nu teicu kā ir, tikai baltu taisnību: “Ziniet, ar šo Opel esmu nobraucis 100 000 km (kas arī bija taisnība), bet nemaz nezinu, vai tam ir tādas detaļas, kuras pieminējāt, jo ne reizi nav bijusi vajadzības tās mainīt”.

Iestājās klusuma pauze. Pēc brīža … “vispār tā tas varētu būt”, vīrietis atbildēja. Un pārbrauca manu auto tālāk, uz bremžu pārbaudes stenda.

Views: 120

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail