Rietumu ieroči nav tik efektīvi, kā sākumā tika gaidīts, jo krievi vairāk vai mazāk bija gatavojušies ierobežot to darbību, kaut pašiem tādu ieroču nav vai arī nelielā skaitā. Pretstatā tam, ka līdz šim visos lielākajos bruņotajos konfliktos rietumu ieročiem pretstāvēja bruņotie spēki (atsevišķi grupējumi) ar daudz zemākām kaujas spējām, nekā pieejami Krievijai.

Britu eksperti atzinuši, ka šādas intensitātes kaujās (kādas notiek Ukrainā), Lielbritānijas bruņotie spēki izturētu tikai … 3 – 4 mēnešus. Beigtos resursi.

Iesākumā nepienācīgi novērtēja krievu spējas. Viņi bija kļūdījušies savos aprēķinos (pieņēmumos) un trīs dienu karš pārvērties trīs gadu karā. Katrs krievu  “izgudrojums” kā izsargāties no ukraiņu lietotajiem ieročiem tika uzņemts ar nievām un izsmieklu. Savukārt viss, kas tapa ukraiņu “garāžās” – kā atjautība un izdoma. Tagad daudzas lietas ukraiņi paši pārņēmuši no krieviem.

Tas, ka krievi savos uzbrukumos izmanto jebkādus transportlīdzekļus (no motocikliem līdz vieglajiem auto) lai iespējami ātrāk nokļūtu vajadzīgajā punktā un nekļūtu par upuri FPV droniem, liecina par to, ka viņi spēj pielāgoties reālai kaujas videi. Ukraiņi paši atzīst, ka šāda krievu pārvietošanās ar maziem un ātriem transportlīdzekļiem pēdējā laikā sagādā daudz problēmu.

Dažas reizes internetā varējām lasīt par Latvijā izstrādātiem nelieliem apvidus auto (FOX) un elektrisko “divriteņu – skūteru” (pielāgotiem militāristu vajadzībām) platformu prototipiem, redzēt to paraugus dažādās izstādēs, bet … to  ražošana tā arī nav sākusies.

Nesen Ukrainas prezidents paziņoja, ka amerikāņi faktiski iedevuši tikai (apmēram) pusi no solītās palīdzības. Nav zināms, vai tas “mērīts” tehnikas vienībās vai naudas izteiksmē. Ja naudas izteiksmē, tad amerikāņi piešķir naudu palīdzībai, bet to izlieto lai nopirktu vajadzīgo no vietējiem (amerikāņu) ražotājiem un tad nosūta kur paredzēts. Tā sniegta solītā palīdzība un nauda paliek savā valstī. Līdzīgi notika arī tad, kad amerikāņi palīdzēja Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Izņēmums tādos gadījumus, ja vajadzīgo preci neražo ASV.

Var saprast ukraiņu lejupslīdošo motivāciju doties karā pret krievu iebrucējiem. Katru dienu var lasīt un dzirdēt to, ka pavisam drīz Tramps panāks mieru un beigsies trīs gadus ilgušais karš un posts. Grūti atrast motivāciju pieteikties brīvprātīgi un būt pēdējam kritušajam šajā karā.  Patreiz tiek spriests par atlīdzības ievērojamu paaugstināšanu tiem, kuri noslēdz līgumu par dienestu Ukrainas Bruņotajos spēkos uz vienu gadu un ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Patreiz viņi ir “ārpus” mobilizācijas vecuma.

Reizēm aizdomājos, vai Latvijas Bruņotie spēki ņem vērā šī kara pieredzi (mācību) un gatavo nestandarta aizsardzības līdzekļus savai tehnikai un karavīriem? Saprotams, ka ļoti lieli līdzekļi vajadzīgi tehnikas un ieroču iegādei, tomēr pieredze rāda, ka daudz lētāks FPV drons ar sprāgstvielu ātri vien to var pārvērst vairs nederīgos lūžņos.

Tiesa, nesen amatā apstiprinātais NBS komandieris šajās dienās ir teicis, ka realitāte liek ieviest un apgūt tādas spējas, kādas līdz šim bruņotajiem spēkiem nebija aktuālas “normālu” konfliktu gadījumos. Labi, ja šādas atziņas ir ne tikai pirmais (un vienīgais) solis minēto un (iespējams) vēl līdz šim neminēto spēju izveidē un stiprināšanā.

Views: 134

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail