Vakar no rīta visās ziņās bija lasāms, redzams un dzirdams par to, ka Ukrainā naktī uzspridzināts Kahovkas HES aizsprosts un arī pati Kahovkas hidroelektrostacijas ēka.
Nepārprotami uzreiz tika norādīti arī vainīgie – Krievijas puse. Kaut gan pasaules lielvalstis patreiz tik kategoriskus paziņojumus nesniedz. Esot jāpārbauda informācija pa saviem kanāliem.
Vai tas saskan ar to, ko pirmo reizi lasīju šorīt kādā privātā Facebook tekstā, ka Nord Stream gāzes vadu esot uzspridzinājuši ukraiņi, ne krievi? Tādēļ tagad tāda nopietna informācija tiek vēl un vēl pārbaudīta? Par gāzes vadu gan līdz šim neesmu lasījis nevienu oficiālu paziņojumu, kur pieminēta ukraiņu darbība.
Bet par Kahovkas aizsprostu. Publiski pieejamā informācija ir par to, ka jau pagājušā gadā krievu karavīri esot izvietojuši sprāgstvielas gan uz aizsprosta konstrukcijām, gan arī paša HES būvēs. Uz aizsprosta visu laiku atradušās automašīnas ar sprāgstvielām.
Tajā naktī, dažas stundas pirms aizsprosta spridzināšanas, sākusies intensīva apšaude starp abiem krastiem – ukraiņiem un krieviem. Vai kāds šāviņš būtu trāpījis automašīnā ar sprāgstvielām un sākusies “ķēdes reakcija”? Neesmu eksperts, lai spriestu par tādu iespēju.
Varbūt pieminētā apšaude bija kritiskais lūzuma punkts kāda krievu priekšnieka prātā, ka sācies sen gaidītais lielais ukraiņu uzbrukums tieši pa Kahovkas dambi vai upes forsēšana lejpus tā. Aizsprosta uzspridzināšana – vienīgā iespēja apturēt / nepieļaut uzbrukumu.
Protams, ka ilgās runa spar ukraiņu uzbrukumu “spieda” uz krievu prātiem un ukraiņi to labi apzinājās. Uzspieda vēl un vēl. Iepriekš nostrādāja, krievi atstāja teritoijas bez īpaši nopietnas pretošanās.
Eksperti ātri rēķina potenciālās sekas, cik plašas teritorijas applūdīs tuvākajā laikā, cik lielas lauksaimniecības zemju platības un apdzīvotās vietas paliks bez ūdens apgādes pēc tam. Kā arī, kas notiks ar applūdušajām vietām pēc tam, kad Kahovkas ūdenskrātuve būs “iztukšojusies”. Sāksies organisko vielu pūšana, iespējamas slimības, dzeramā ūdens trūkums akās un virszemes ūdenskrātuvēs. Jāpārveido iedzīvotāju un rūpniecisko objektu apgāde ar ūdeni un vēl daudz kas cits.
Raksta, ka plūdi daudz plašāk skar Dņepras kreiso krastu, kur patreiz atrodas krievu spēki. Ja arī pieņemtu to, ka aizsprosta spridzināšana apturējusi ukraiņu spēku uzbrukumu pāri Dņeprai sājā rajonā, tad plūdu sekas ievērojami skars pašus krievu karavīrus. Tajā skaitā arī Krimā.
Bet, varbūt tā ir daļa no kāda lielāka plāna, par kuru patreiz nekā nezinām? Daudzas pazīmes rādīja par to, ka ukraiņi grib ātrāk atbrīvot Ukrainas dienvidus apgabalus, tā ievērojami apgrūtinot krievu armijas dzīvi Krimā. Savukārt sabojājot Krimas tiltu, Krima kļūtu par no pārējās Krievijas atgrieztu salu, ko pavisam grūti apgādāt un nosargāt.
Bet tagad, aizsprosta uzspridzināšana atstās prātam grūti aptveramu postažu Ukrainas dienvidos un Krimā uz ļoti ilgu laiku. Pēc principa – mēs aiziesim, bet, ja nav mums, lai nav nevienam.
Par tādu iespējamību liecina arī šodien lasītā ziņa, ka krievi Krimas ziemeļos mīnējot kādu ķīmisko rūpnīcu. Tātad, savos prātos viņi pieļauju, ka ukraiņi drīz var tur ierasties. Jo nez vai paši (krievi) gribētu atrasties blakus mīnētai vēl vienai ekoloģiskās katastrofas (potenciālai) vietai.
Vēsturē jau bijis līdzīgs gadījums, par kuru gan ir skopas ziņas. 1941.gada ziemā krievi spējuši apturēt vācu uzbrukumu pie Maskavas appludinot plašas teritorijas, kurās atradās ne tikai vācu armijas vienības, bet arī krievu apdzīvotās vietas.
Lai arī ka nevirzītos turpmākā kara darbība patreiz appludinātajos rajonos, tie ilgi pēc tam paliks dzīvībai bīstami.
Abas karojošās puses tur izvietojušas ievērojamu skaitu dažādu mīnu. Kur tās atradīsies pēc tam, kad ūdens līmenis normalizēsies? Vai turpat, kur tās tika izvietotas? Bet zem dūņām un citiem sanesumiem? Vai arī pavisam citās vietās, uz kurieni tās būs pārvietojusi ūdens straume? Pat attālāk no patreizējo kauju darbību rajoniem. Vai tās maz spēs pamanīt, kad Dņepras tuvumā sāksies postījumu seku likvidēšana, atjaunošanas darbi un arī pavisam normāla pēckara dzīve? Bail pat iedomāties.
Šajā sakarā atceros, ko pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās man teica dāņu militāristi. Dānijas rietumu piekrastē Otrā Pasaules kara laikā vācieši izbūvēja spēcīgi nocietinātu aizsardzības līniju – Atlantijas valni. Tad lūk, dāņi teica, ka pat vairāk 50 gadus pēc kara beigām, piekrastē varot būt vietas, kurās atrašanās neesot 100-procentīgi droša. Iespējamo mīnu dēļ. Ukrainas dienvidi var kļūt par tādu pašu teritoriju.
…
Visits: 102
