Fotografēšana mani pievilkusi jau sen. Vēl no bērnības atceros, kā vecākie brāļi vienā no istabām reizēm uz galda uzlika kādu melnu maģisku koferīti. Atsprādzēja to un izņēma laukā metāla caurules un melnu cilindru ar slīpu kāju. No melnā cilindra resnā galā “iznāca” pīts elektrības vads. Pēc tam koferīti apgrieza “uz mutes” un uz tā tika saskrūvēts PELIELINĀTĀJS ar grozāmu sarkanu stikliņu sānos, apakšējā daļā. Apkārt koferim uz galda izvietoja trīs plastmasas četrstūra vanniņas ar “snīpi” stūros. Blakus tika nolikta kartona kastīte ar vienā sānā izgrieztu malu, iekšā vada galā elektriskā lampa. Kastīte bija ietīta sarkanā kreppapīrā nez cik tur kārtās. Logu aizsedza ar tumšu segu, izslēdza lampu pie griestiem, palika tikai sarkanā, kas nāca no mazās kartona kastes ar sarkano papīru, un maģija varēja sākties.
Mainījās mani fotoaparāti. Sākot ar vēl padomju laika filmiņu kamera SMENA 8 līdz tagad esmu apstājies pie digitālajām SONY video un foto kamerām. Līdz “iepazinos” ar kādu citu aizraujošu tehnoloģiju – bezpilota lidaparāti, jeb kā vienkāršāk saka – droni. Iedomājieties, kas tas par brīnišķīgu izgudrojumu, kad vienā uzpariktē saliktas kopā divas aizraujošas lietas – kaut ko vadīt attālināti un pietam vienlaicīgi var arī fotografēt un filmēt to, ko cilvēks neredz staigājot pa zemes virsu.
Tā nu “saslimu” ar dronu pilotēšanu un dažādu vietu un lietu filmēšanu no gaisa. Ja jūs zinātu, cik tas ir interesanti – gan plānot un īstenot pašu lidojumu, ņemot vērā daudzus apstākļus –ieskaitot iespējamo lietu un vēju, kā ar apvidū cilvēku sabūvētās lietas, gan arī simtiem reižu redzētas vietas skatīt no augšas. Kas liekas pavisam savādākas un pat nepazīstamas.
Tā cita pēc citas vairāku gadu laikā tapa dažādu dabas taku un arī mazāk zināmu apdzīvoto vietu video un foto galerijas. Līdz šī gada maijā, kad Muzeju naktī viesojos Šokolādes muzejā Pūrē, es nolēmu, ka tā vieta, Abavas ielejas krastā, varētu izskatīties interesanta arī no gaisa.
Noķēru laika apstākļu ziņā piemērotāko dienu un devos ceļā. Vispirms veikaliņā iegādājos Pūres šokolādes gardumus, pastaigāju pa parku un izvēlējos piemērotāko “starta” vietu Abavas ielejā. “Aparātu” ieslēgšana un pieregulēšana vairs neprasa daudz laika ierasta lieta. Drīz vien drons sāka “ķert” Pūres skatus.
Un tad notika negaidītais – pēkšņi uz vadības pults ekrāna parādījās paziņojums, ka pazudis savienojums ar pašu vadības pulti. Attēls “sasalis”. Satraukumā raustīju savienojuma vadus. Bez izmaiņām. Tad ievēroju, ka izdzisušas lampiņas vadības pultī. Mēģināju ieslēgt – tās nomirgoja dažas sekundes un izdzisa. Bet drons tikmēr kaut kur gaisā “savā vaļā”.
Tādos brīžos pa galvu skrien dažādas domas. Viena – ka ātri jāsameklē vads, ar ko vadības pulti pieslēgt automašīnai un “atdzīvināt” pulti, lai paspētu atgūt sakarus ar dronu. Otra doma – cik maksāja drons un kur varēšu nopirkt tā aizstājēju.
Tikmēr rokas dara savu darbu – drona pults savienota ar automašīnu. Ieslēdzu pulti. Lampiņas iemirgojas un nodziest. Tātad – šajā brīdī drona vadības pults ir neglābjami “mirusi”. Žēl, bet pats sevi arī mierinu, ka šis komplekts man kalpojis nevainojami vairākus gadus un vienmēr kaut kad pienāk BEIGAS. Kā šoreiz.
Un tad virs galvas saklausīju pazīstamu, specifisku troksni. Tā “dzied” drona propelleri. Izkāpu no automašīnas un paskatījos uz augšu: drons bija “atnācis mājās” un sāka nolaišanos vietā, no kuras tas startēja šo savu pēdējo lidojumu. Tā kā neko es vairs nevarēju ietekmēt, atlika vien novērot – kā ar apbrīnojamu precizitāti (plus – mīnus daži centimetri) drons precīzi nolaidās ceļa malā mazajā grantētajā laukumiņā starp garās zāles stiebriem.
Vienas problēmas mazāk. “Putniņš”, pateicoties precīzai paša drona elektronikas darbībai (kad iespējota funkcija Atgriezties Mājās “Return to home”), atgriezās lidojuma sākuma punktā ar jaukām Pūres fotogrāfijām no gaisa. Dažas no tām piedāvāju šī stāsta vizuālajā noformējumā – varat redzēt Pūres muižu, parku un arī vietu pie Abavas upes, kurā top dažādi Pūres kārumi. Tiksimies vēlāk kādā citā drona fotosesijā.
…
Views: 26
