paparaciInternets mūsdienās kļuvis par unikālu uzziņas avotu. Vajag vien prast dažos vārdos noformulēt to, ko vēlamies atrast – un nieka dažu sekunžu laikā meklēto informāciju meklētāj programma GOOGLE, Bing, Yahoo! vai kāda cita pasniedz kā uz paplātes datora monitorā. Tehnoloģijas tā uz priekšu, ka, lai kaut ko atrastu internetā, to var izdarīt ar viedtālruņa un pat televizora palīdzību.

Tikpat vienkārši varam internetā dalīties ar saviem iespaidiem, ievietot nozīmīgu notikumu vai dabasskatu fotogrāfijas un video – tieši no mobilajiem telefoniem, pat apejot stacionāros un portatīvos datorus.

To izdarīt ir tik vienkārši, ka reizēm pat nepadomājam, vai to, ko ievietojam internetā vajadzētu redzēt plašākam cilvēku lokam? Varbūt tie cilvēki, kuri fotogrāfijā atrodas jums blakus vai fonā, nemaz nevēlās publicitāti no kāda privāta pasākuma pie dzērieniem apkrauta galda un ar sagurušām sejām?

Katrs var atpūsties kā un kur viņam patīk, bet tas varbūt „neiet kopā” ar viņa amatu un stāvokli sabiedrībā. Tādēļ labāk tomēr šādas fotogrāfijas neievietot sociālajos portālos publiskai apskatei, bet nosūtīt tieši „adresātiem” – tiem cilvēkiem, kuriem gribās pastāstīt par konkrēto notikumu jūsu dzīvē.

Arī tad, ja pēc laika nolemjat kādu fotogrāfiju vai video izdzēst no sava profila sociālajā tīklā, nav nekādas garantijas, ka šo foto vai video kāds jau nav nokopējis un pārpublicējis bezgalīgajā internetā bez jūsu ziņas. Principā jau viss, kas atrodams internetā, no publicēšanas brīža sāk dzīvot no jums pilnīgi neatkarīgu dzīvi un var atgriezties pret jums pašu kā bumerangs.

Piemēram, jūs esat iesūtījis savu CV un motivācijas vēstuli uzņēmumam, kurā pretendējat uz atbildīgu amatu, kurā strādājošam svarīga arī paša reputācija. Esmu pārliecināts, ka 90 procentu gadījumos par personāla atlasi atbildīgā persona jūs pameklēs arī sociālajos tīklos un internetā, lai atrastu, ko par sevi stāstāt un rādāt jūs pats, ko par jums stāsta citi. Tad nu padomājiet, ko tur (internetā) par jums varēs atrast. Ne tikai pašreiz, bet arī pēc gadiem, jo, kā jau teicu – informāciju ievietot internetā ir viegli, bet pilnībā izdzēst – gandrīz neiespējami.

Šajās dienās Twitter paziņoja, ka lietotājiem būs iespējas „pielabot” savu iepriekšējo ziņu tekstus. Savukārt Facebook pārstāvji izteikušies, ka Facebook savu serveru „atmiņā” saglabā visu – arī tās ziņas, kuras lietotājs ir izdzēsis.

Protams, netrūkt cilvēku, kuri tieši meklē iespējas gūt popularitāti un atpazīstamību „it kā” nejauši internetā nopludinot fotogrāfijas un video ar dažādiem pikantiem savas dzīves momentiem.

Tas var notikt arī pret paša gribu. Piemēram, pirms kāda laika ASV interneta meklētājprogrammās vismeklētākais bija kādas pusaudzes vārds. Ar ko gan viņa iekarojusi tādu popularitāti? Kādā šķietami klusa vietiņā viņa orāli apmierinājusi kāda skolas biedra seksuālās vēlmes. Notikušo video fiksējuši skolas biedri un to ievietojuši internetā.

Pieņemsim, ka šī negaidītā popularitāte pēc laika noplaks un tikai retais par to atcerēsies, vienīgi nepatīkami pārdzīvojumi pašai un tuviniekiem. Taču šis video internetā dzīvo savu dzīvi, kuru vairs nevar kontrolēt.

Iespējams, ka paies gadi un šī sieviete meklēs labu darbu vai arī būs sasniegusi tādu stāvokli sabiedrībā, kad par cilvēku rodas pastiprināta interese. Noteikti būs cilvēki, kuri centīsies ko „uzrakt” un viena no tādām iespējām ir Internets. Padomājiet paši, ko viņi varētu atrast, ierakstot, piemēram, GOOGLEs lodziņā konkrētu cilvēka vārdu un uzvārdu pat pēc daudziem gadiem. Atliek vien minēt, kāda konkrētajā situācijā var būt darba devēja vai sabiedrības reakcija.

Lai arī internets dod lieliskas iespējas publiski dalīties ar savam emocijām un piedzīvojumiem, ieteicams padomāt, ko ievietojat internetā, lai pašiem vēlāk nerastos nepatīkami piedzīvojumi un problēmas. Vai viss, kas tur atrodams par jums, ir patīkams?

Visits: 62

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail