beeglju-laivaPar iespējamu terorisma draudu pieaugumu Eiropā tika runāts jau kopš laika, kad šogad pāri Eiropas Savienības valstu robežām nekontrolēti sāka plūst imigrantu straumes. Parīzē notikušie terora akti šīs bailes padarījušas īpaši aktuālas visā pasaulē. Pat vairāku ASV štatu valdības, domājot par savu iedzīvotāju drošību, atteikušās uzņemt bēgļus no Sīrijas, lai izvairītos no teroristu iekļūšanas valstī.

Tomēr vairāki drošības eksperti un arī pēdējie terora aktu izmeklēšanas rezultāti apliecinājuši, ka teroristi nav ienākuši no kaut kurienes. Viņi jau ir Eiropā. Viņi par ir Eiropas Savienības pilsoņi. Kā tas iespējams?

Eiropas valstīs ieceļotāji no musulmaņu zemēm cenšas apmesties un dzīvot vienkopus. Kopienās, kurās var pat iztikt (izdzīvot) nezinot mītnes valsts valodu un dzīvot pēc savas tautas ierašām un likumiem. Iebraucēji ir pateicīgi par to, ka var dzīvot drošībā, ir arī valsts pabalsti un valsts viņus īpaši netraucē. Tādiem cilvēkiem ir grūti atrast labi apmaksātu darbu un sasniegt tādu dzīves līmeni, kādā dzīvo valsts pamatiedzīvotāji.  Šo starpību dzīves līmeņos un iespējās redz nākošas imigrantu paaudzes, kuras pašas nav izjutušas fiziskos draudus un ļoti sliktos dzīves apstākļos, no kuriem bēguši viņu vecāki un vecvecāki. Imigrantu pēcnācēji salīdzina savas paaudzes dzīves līmeņus, iespējas un bieži jūtas izstumti no valsts sabiedrības. Šādu izstumto vidū arī tiek meklēti gados jauni cilvēki, kuri būtu gatavi pat ar ekstrēmām metodēm cīnīties par taisnību pasaulē.

Kā liecina Parīzē notikušo terora aktu izmeklēšana, tad tikai viens no teroristiem Eiropā iebraucis šī gada laikā, konkrēti 3.oktobrī. Visi pārējie bijuši Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri dzīvojuši gan Beļģijā, gan Francijā. Viena kopīga iezīme – palaikam izbraukuši no Eiropas Savienības uz Sīriju un citām „karstajām” vietām. Tomēr, tā kā viņi bijuši ES pilsoņi, tad ceļošana pāri robežām notikusi visai brīvi.

Šajā sakarībā dīvaina liekas Zviedrijas attieksme. Pirms dažām dienām lasīju publikāciju, ka Zviedrijas varas iestādēm ir zināmi vairāki desmiti Gēteborgas iedzīvotāji musulmaņi, kuri uz laiku izbraukuši, lai karotu Sīrijā, tad atkal atgriezušies Zviedrijā un pie tam pat saņem visus pabalstus un veselības aprūpi, kā jebkurš Zviedrijas pilsonis. Tātad – valsts iespējami nelojālus pilsoņus izlaiž uz treniņnometnēm un uzņem atpakaļ?

Man patika kāda cilvēka teiktais, ka demokrātija un brīvība nav visatļautība. Ir jābūt reizei un laikam, kad pateikt „Nē!” vai „Stop!”, nebaidoties no tā, ka kāda sabiedrības daļa ar to nebūs apmierināta.

Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā pat nesen pieņemtais likums izslēdz vajadzību uzsākt sarunas ar bruņotiem ekstrēmistiem, pirms pret tiem tiktu lietoti šaujamieroči. Dzīve pierādījusi, ka aizvien biežāk ekstrēmisti nemaz negatavojas sarunām un kaut kādu prasību uzstādīšanai. Viņi vienkārši … nogalina.

Visits: 30

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail