Otrā tūre Sajūtu pirtiņā Kārļos

Tas gan notika kādu laiku iepriekš – vālā rudens pusē tajā dienā, kad ar nelielām bažām gaidījām atnākam izsolīto vētru. Nu labi, labi – varbūt ne tieši vētru, bet ļoti stipru vēju un lietu gan. Tajā dienā pēc iepriekšējas vēlmju un iespēju saskaņošanas ar Ilzi, atkal nonācu burvīgajā vietā Kārļos – Sajūtu pirtiņā.

Nekavēšos visās jaukās pirts procedūras detaļās. Par lielāko daļu no tās varat izlasīt manā pirmajā sajūsmas pilnajā rakstā: No Sajūtu bungām līdz Sajūtu pirtij.

Šajā pirts apmeklējuma reizē dabā iestājies vēls rudens. Tikai vietām, aizvējā, koku zaros aizķērusies pa kādai krāsainai lapai. Arī ūdens pirts dīķi jau atdzisis tik daudz, ka iepriekšējās nesteidzīgās ūdens procedūras nolemju aizstāt ar spirdzinošu peldi.

Tā gan bija neilga, jo vēsais ūdens plaukstas pēdas ātri pārvērš aukstās, mazjūtīgās pleznās. Un peldēt man ļauj vien dīķa seklākajā vietā. Laikam – lai, ja vajadzētu mani makšķerēt laukā, vieglāk varētu aizsniegt, pašiem daudz neslapinoties.

Četru stundu garajā pirts procedūras laikā divas reizes kāds laika sprīdis jāpavada nekustīgam, ietītam segās kā tādai kūniņai, zem klajas debess. Ja vasarā to izmantoja odi un mušas, lai netraucēti pabradātos pa manu seju, tad tagad mierpilno meditāciju un relaksējošo “lidojumu” pa brīdim pārtrauc stiprā vēja notrauktās, uz koku zariem snaudušās lietus lāses. Tās vēsuma pilnas krīt uz sejas un punktveidā lieliski kontrastē ar karsto ādu.

Vienu brīdi man liekas, ka vējš kailajos kokos iešalc gluži kā viļņi skrienot pret jūras krastu. Kad vēlāk ierunājos par šo vīziju, tieku apsmaidīts ar vieglu ironiju. Izrādās, ka tajā brīdī Ilze pirts iekšpusē “spēlējusi” savas sajūtu “grabuļbungas” – tās viņas rokās rada jūras viļņu skaņas.

Vēl viens cits no iepriekšējās reizes atšķirīgs pasākums ir kāju atsliešana pret pirts sienu. No iekšpuses, protams.  Vispirms to dara uz īsu brīdi un tad šķiet, ka pazūd laika sajūta. Nākošajā reizē to dara jau ilgāk. Liekas – tāds patīkams sīkums. Bet ja guli uz augstākās pirts lāvas, kur jau tā ir “silti”, bet kāju pēdas ir vēl tuvāk griestiem – tad pēc laiciņa rodas sajūta, ka kāju nagu vietā nokaitētas metāla plāksnītes, kuras tūlīt, tūlīt paukšķēdamas atkritīs no pirkstiem. Nesagaidu to brīdi. Seko aicinājums doties uz dīķi.   

Ar savu iespaidu aprakstīšanu Sajūtu Pirtī esmu tik ilgi “novilcis”, ka pa to laiku Ilzi un Sergeju Amatas novads jau iecēlis “Gada Novadnieku” godā, par viņiem raksta Vidzemes laikraksti un rāda televīzijā. Tomēr nekāda publikācija vai video sižets nevar aizstāt uz savas ādas izjusto Sajūtu pirtiņā Kārļos. Tādēļ tur noteikti iegriezīšos atkal.

Vēlies gūt patīkamas noskaņas Sajūtu pirtiņā? Zvani Ilzei: 29456485

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...