Dzīvē katram ir tādi periodi, kad pa galvu “maisās” daudz dažādu domu un nedodas rokā kādas problēmas risinājums. Viens no veidiem, kā izkļūt no šādas situācijas ir – rakstīšana. Neiedziļināšos teorijā. Tā vietā daži praktiski (pārbaudīti) padomi, lai rakstīšanas process būtu iespējami produktīvāks.

Pieraksta savas domas par konkrēto situāciju. Tās neadresē pats sev, bet kā vēstuli kādai iedomātai personai. Tad neko nevar tā vienkārši “paturēt prātā” kā pašu par sevi saprotamu.

Vēstījumam jābūt “pilnā apjomā”- lai to saprastu jebkurš adresāts. Sākot ar apstākļiem, kas noveduši līdz šai situācijai, pati situācija, kā arī iespējamie risinājumi.

Lai sastādītu pārdomātu un strukturētu vēstījumu citai personai, ko nez’ vai kādreiz nosūtītu, nākas savā galvā ieviest kārtību – sagrupēt un sistematizēt savas domas. Tā rezultātā var secināt, ka situācija nemaz nav tik dramatiska un pat izgaismojas iespējamie risinājumi. 

Rakstīšanai ieteicams izmantot iespējami lielāku papīra loksni (piemēram A4), lai papīra loksnes malas neliktos kā domu plūduma vizuālās robežas, starp kurām noteikti jāiekļaujas.

Vēlams rakstīt uz līniju papīra. Ja tomēr raksta uz rūtiņu papīra, tad raksta katrā otrā rindiņā. “Saspiežot” teksta rindiņas, tēlaini sakot – saspiežam arī savas domas.

Jāraksta lēnām, ar iespējami lielākiem un labi salasāmiem burtiem. Kā glītrakstīšanā, ja atceraties vai zināt, kas tā tāda. Rakstot lēnām, laikā, kamēr roka uz papīra velk kārtējos burtus, domas galvā “nedrūzmējas”, bet pamazām pašas sakārtojas visai loģiskā secībā.

Rakstīšanai jāizvēlas pildspalvu, kas raksta viegli, bez piepūles. Jo vieglāk “rakstās” pildspalva, jo brīvāk raisās domas.   

Var rasties pamatots jautājums – kādēļ mūsdienās nerakstīt ar datoru? Rakstot ar datoru, vispirms datorprogramma, tad cilvēka acs un prāts pamana pareizrakstības vai teksta noformējuma kļūdas. Tad grūti atturēties no to tūlītējas labošanas. Kamēr steidzas labot kļūdas, tikmēr galvā var “nojukt” domu loģiskā secība.

Ja tomēr izlemj rakstīt ar datoru, tad var noderēt pāris ieteikumu kā rīkoties, lai nepazaudētu izklāstāmo domu secību.

Rakstot neskatīties uz datora monitoru. To izslēdz vai pagriež prom no sevis, vai aizsedz.

Nedomāt par iespējamām kļūdām, kuras noteikti būs. Koncentrēties un sekot savām domām, lai saglabātos loģisks vēstījums. Kļūdas var izlabot tad, kad domas “beigušās” un rakstīšana ir pabeigta.

Pēc tam, kad viss iepriekš minētais ir palīdzējis atrisināt kādu konkrētu situāciju, uzrakstīto ieteicams saglabāt. Tajā esošās domas un idejas var noderēt arī kāda citā līdzīgā situācijā. Potenciāli noderīgo teksta daļu vai atslēgvārdus ar marķieri iekrāso košākā krāsā, lai vajadzības gadījumā tās vieglāk pamanītu.

Views: 101

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail