Āraiši  – paši par sevi piesaista ceļotājus ar skaistām un interesantām vietām. Piemēram, Āraišu ezerpils un ezera saliņas ar koka baļķu mājiņām. Āraišu vēdzirnavas, kurām, liekas, atradies nopietns saimnieks. Par to liecina ne tikai paša Āraišu vējdzirnavu būve, bet arī sakoptā apkārtne. Kaut vai auto tīra stāvvieta un bez bedrēm.

Pamazām no zemes kārtas atkarotas arī Āraišu Ordeņa pils paliekas. Atceros, ka daudzus gadus atpakaļ to vietā bija ar zāli apauguši uzkalni un tikai zinātāji zināja, kas zem tiem atrodas.

Bet pilnai ainai vajag doties arī pa mazāk zināmiem Āraišu apkārtnes ceļiem. Viens no tiem – grants ceļš, kas sākas pie ezera netālu no Āraišu luterāņu baznīcas un vijas augšup ka pakalna nogāzi. Ceļa vienā pusē pļavas un mežs, pretējā – ieleja ar dīķi un Āraišu vējdzirnavām aiz tā. Bet pašā ceļa malā, salīdzinoši neaugsta, bet ar savijušos stumbru – lepna priede.

Tā ir Āraišu Zviedru priede, par kuru leģenda vēsta, ka pa šo ceļu kādreiz braukuši lieli ļaudis. Tas galu galā bijis lielceļš, kas ved uz Cēsīm.

Reiz šī ceļa putekļus griezuši arī paša Zviedrijas karaļa karietes riteņi. Gleznainie pakalni un neticami skaistā ainava likusi karalim karieti apturēt, lai vēl dažus mirkļus ilgāk varētu baudīt skaistumu šajā pasaules stūrītī. Karalis te sajuties tik laimīgs un apgarots, ka nolēmis šai vietā iestādīt priedi. Un to darījis kā jau parasts – ar saknēm uz augšu. Kā gan citādi šis notikums spētu iegult ļaužu atmiņā no paaudzes paaudzē!

Visits: 64

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail