Pēc tam, kad jau bija apskatīts Akmeņu parks (muzejs) Bartuvas upes krastā, Mosedis,  joprojām likās, ka tā tomēr nav tā pati vieta, par kuru biju uzzinājis iesākumā. Internetā redzētās fotogrāfijas vairāk uzskatījās kā uzņemtas kādā dārzā, bet ne plašā pļavā pie upes, kur atrodas tikko apskatītais akmeņu parks.

Arī citi līdzbraucēji minēja, ka pagaidām neatrasto vietu esot apmeklējuši pirms daudziem gadiem ejot kājām pa kādu no ielām.

Sākām meklēšanu Akmeņu parka tuvākajā apkārtnē. Ielas malā, nogāzē izbūvētā terasē bija vēl daži, ievērojama izmēra akmeņi, kuri pavisam noteikti uz šejieni atceļojuši ar cilvēku palīdzību. Citur – tikai iebrauktuves privātīpašumu pagalmos.

Meklējumus turpinājām uz otru pusi, pa ielu gar baznīcu. Vienā no pagalmiem bija redzams glīts, no akmeņiem veidots žogs ….metāla stiepļu apvalkā. Tātad – nav meklētais.

Tālāk, koku alejā pa vārtiņiem uz ielas iznāca neliela cilvēku grupiņa un nesteidzīgi turpināja ceļu pa ietvi. Tie varēja būt tūristi vai svētdienas ceļotāji, kā mēs. Pieejot tuvāk vārtiņiem, varēja redzēt uzrakstu, pēc kura bija skaidrs, ka atrasta meklētā vieta.

Ieeju pagalmā no saules sargāja veci un kupli koki. Neliela laukumiņa malā maza mājiņa, kuras loga lielākā daļa aplīmēta ar visādas informācijas lapiņām lietuviešu valodā. Pēc idejas tā varētu būt kase, vai kaut kas līdzīgs.

Satrūkāmies no vīrieša mums aiz muguras. Viņš kaut ko teica lietuviski. Tā kā nezinājām kā reaģēt uz viņa teikto, savu sakāmo vīrietis atkārtoja krieviski – ka tā esot privāta īpašuma teritorija. Teicām, ka mēs to zinām un vēlamies aplūkot dārzu. Ieeja esot pa maksu, vīrietis mūs brīdināja. Teicām, ka arī to zinām un samaksājam prasīto naudas summu. Ejiet tālāk pa celiņu, pie mājiņas es jūs sagaidīšu un uzrakstīšu papīru, vīrietis teica.

Atšķirībā no daudziem citiem muzejiem, te nebija kaut kādas noteiktas kārtības, sistēmas. Man tā likās. Celiņu malās izvietoti dažādu formu un lieluma akmeņi. Ap un starp tiem daudz augu, ziedu. Dārzu ēnainu darīja arī koku kuplie vainagi. Dārzā esot ap 1300 dažādu augu un koku sugu.

Aiz viena no dīķīšiem ieraudzījām jauno pāri, kuru dažādās pozās iegrozīja un bildēja fotogrāfs. Netālu arī neliela laulību ceremoniju vieta. Tā kā apkārt citus cilvēkus neredzēja, tad saprotams – jaunie cilvēki jau ir vīrs un sieva, bet pirmīt uz ielas redzētie cilvēki – kāzu viesi.

Pie mums pienāca sastaptais vīrietis un vaicāja, kā mani sauc un no kurienes es esot. Visu manis teikto viņš pierakstīja uz kāda papīra, ko pēc tam atdeva man. Laikam kvīts par saņemto ieejas maksu. Papīrs atgādināja padomju laika iekšējās aprites pavadzīmi, ne divdesmit pirmā gadsimta dokumentu.

Nezinu ar ko bijām izpelnījušies šī cilvēka ievērību, bet viņš ar tādu aizrautību veda mūs no viena akmens pie nākamā un stāstīja – no kurienes un kādā veidā katrs eksponāts te nonācis. Tajā skaitā gan neliela izmēra akmens, ko dārza aizsācējs atvedis kā pirmo akmeni uz šo vietu, gan arī tādi, kuri pārvietoti ar nopietnu un jaudīgu padomju armijas tehniku. Akmeņi savākti gan no tuvākās un tālākās  apkārtnes, gan arī vesti no tālienes – Karēlijas, Melnās jūras krastiem un citām vietām.

Īpašs stāsts bija par dīķiem ar skaistām ūdensrozēm. Blakus mājai šaura un ļoti dziļa aka. Bet tai blakus, kalna galā – jau pieminētie dīķi. Izrādās, ka izrakto dīķu dibens pārklāts ar biezu polietilēna plēvi, kas tajā laikā vispār parādījusies kā jauns zinātnes atklājums un gandrīz vai kā brīnums. Tā izdevies ūdeni atturēt no aizplūšanas zemē.

Dārza vienā malā ir pēdējā atdusas vieta dārza idejas autoram un dārza veidotājam Vaclovas Intas. Tāda bijusi viņa vēlēšanas.

Pats dārzs kopts, tīrs. Taciņas nogrābtas vai noslaucītas. Ejot prom redzējām, kā mūsu pavadonis no vienas taciņas lasīja gandrīz vai neredzamus gružus.

No interneta ziņu avotiem

Dārza – akmens muzeja izveide sākās 1957.gadā, kad uz Mosēdas pilsētu darbā pārcēlās ārsts Vaclovas Intas. Dārza platība 1,5 ha.

Kad šis dārzs kļuva par šauru, tad 1972.gadā sāka veidot Akmeņu parku Bartuvas upes krastā, 14,5 ha platībā.

Katrā ziņā iesaku, esot Mosēdas pilsetā, Akmeņu gatvē 28, Lietuvā, apmeklēt arī šo dārzu.

Citi raksti par šo tēmu: Akmeņu muzejs Mosedis Lietuvā

Views: 625

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail