Pulkstenis rāda kādu labu brīdi pāri desmitiem. Tomēr nav ko brīnīties par to, ka esmu vēlu piecēlies, jo … ir svētdienas rīts un nekur nav jāsteidzas, neko nevaru nokavēt.
Un vispār, noteikti daudzi vēl joprojām guļ vai arī “nevar saņemt dūšu”, lai izkāptu no gultas. Pēc intensīvi un patīkami aizvadītas sestdienas un, iespējams, arī kādas nesen beigušās nakts daļas. Vakar netrūka ne pilsētu svētki, ne arī citi aizraujoši pasākumi.
Tikmēr paspēju pabrokastot ar eksperimentu. Kas tas par eksperimentu? Ticiet vai nē, bet sen, sen no rītiem nebiju dzēris kafiju. Iespējams, kāds to izlasījis, pie sevis nodomāja – slims vai? Varbūt, jo man reizēm patīk pamēģināt ko darīt savādāk.
Tomēr patiesība ir nedaudz savādāka, vienkāršāka. Kopš vairs nestrādāju “maizes darbu”, man patīk izbaudīt nesteidzīgus rītus. Bez modinātāja signāla dziesmiņas telefonā un tai sekojošās rīta rutīnas. Līdz ar to arī ķermenim un prātam ļauju rītos nesteigties.
Tādai rīta “bezsteigai”, kā visam labajam uz šīs pasaules, ir arī savas “ēnas puses”. Proti, reizēm dienas otrajā pusē uznāk tāds “lūziens”, kad liekas, ka domas pārvietojas tikai nedaudz ātrāk par gliemezi (gan vietējo, gan Spānijas).
Vakar gan konstatēju, ka tai blaknei ir arī pretpote, kas sastāv no palielas krūzes melnas (bez cukura) AROMA GOLD Arabica pupiņu kafijas un četrām (!!!) ļoti gardām bulciņām no “DUKĀTA” Dubultos.
Esmu cilvēks, kam gandrīz visā patīk “aizrakties līdz saknei”, tādēļ būtu interesanti tik skaidrībā, kuri no minētajām sastāvdaļām ir lielāka loma? Varbūt nākošreiz katra no tām jālieto atsevišķi?
Protams, ir gadījumi, kad apstākļu sakritība vai vienkārši nejaušība noved pie lieliem un nozīmīgiem atklājumiem. Tomēr, pārsvarā gadījumos, līdz tam (lielajam atklājumam) mērojams ilgs un pacietīgs mēģinājumu ceļš.
Bet par zinātni sākšu domāt no pirmdienas, jo pašreiz joprojām aiz loga ir brīnišķīgs vasaras rīts. Izbaidīsim to. Katrs pa savam, atbilstoši vēlmēm un iespējām.
…
Views: 36
